Lasi izdevniecības «Žurnāls Santa» ✨ZELTA IZLASI✨ 
Rīga +6°C 
Cik maksā 30 gadi uz skatuves? Ja esi mākslinieks Latvijā – krietni mazāk nekā, piemēram, diplomāts vai tiesnesis. To uzskatāmi atklāj Valsts izdienas pensiju statistika par 2024. gadu. Kā redzams grafikā, vidējā izdienas pensija māksliniekiem knapi sasniedz 800 eiro, kamēr tiesneši saņem teju 3300 eiro. Arī prokurori, militārpersonas un diplomāti var rēķināties ar divkārt vai pat trīskārt lielāku summu.
Sociālajos tīklos aktieris Egils Melbārdis atklāti runā par gadiem ilgi sakrātajām problēmām, kas joprojām ietekmē mākslinieku dzīves kvalitāti un sociālo nodrošinājumu. Viņš atgādina, ka daudzi mākslinieki gadu desmitiem nav varējuši veidot nepārtrauktu darba stāžu, jo līgumi bieži tika slēgti uz noteiktu laiku, ar pārtraukumiem — tādējādi liedzot iespēju saņemt pat bērnu kopšanas pabalstus.
«Šķita, ka šie absurdie laiki ir pagātnē, bet izrādās — attieksme nav mainījusies,» raksta Melbārdis. Viņš uzsver, ka neviens uz skatuves nekāpj domājot par izdienas pensiju, bet 30 gadi profesijā tomēr būtu jānovērtē atbilstoši.
Šī nevienlīdzība ne tikai norāda uz netaisnīgu atalgojuma un sociālo garantiju sistēmu, bet arī izgaismo dziļāku problēmu — valsts nespēju (vai nevēlēšanos) ilgtermiņā nodrošināt cienīgu attieksmi pret kultūras darbiniekiem. Mākslinieki nereti strādā bez noteikta darba laika, piedalās projektos ārpus pamata darba vietas, sniedz koncertus, uzstājas skolās, vada radošās nodarbības, taču tas bieži netiek atspoguļots oficiālajā darba stāžā vai pensiju aprēķinā.
Un, kā uzsver Melbārdis, runa nav tikai par skaitļiem uz papīra - tā ir par cieņu pret profesiju, kas ir valsts identitātes nesēja.
Papildus absurdumam, valstī tiek apsvērts ieguldīt līdzekļus, lai mākslinieki «apgūtu jaunu profesiju» pēc 30 gadiem uz skatuves. Vai tas nozīmē, ka nākotnē aktieri, kuri ar pilnu atdevi ziedojuši sevi skatuvei, tiks aicināti pārkvalificēties par grāmatvežiem vai noliktavas darbiniekiem?
Kamēr mākslinieku vidējā izdienas pensija knapi pārsniedz minimālās iztikas robežu, citu profesiju pārstāvji var baudīt ievērojami lielāku finansiālo drošību. Šāda plaisa tikai padziļina sajūtu, ka kultūra Latvijā tiek uztverta kā greznība — nevis kā valsts pamats.
