Lasi izdevniecības «Žurnāls Santa» ✨ZELTA IZLASI✨ 
Rīga +5°C 
Uģis, atceroties jaunības gadus, atzīst ar sev raksturīgo godīgumu: «Man gribas pašam sevi iepļaukāt. Tas prieks man daudz izmaksāja. Par augstskolu man bija jāmaksā, par savu nevīžību un notrulināto prātu man bija dārgi jāmaksā.»
Arī viņa sieva Linda interesējusies, kāpēc vīram tolaik vispār neesot interesējusi izglītība. Kuģis atbildējis bez aplinkiem: «Kas man tajā laikā rūpēja? Es domāju, ka būšu foršs. Es tajā laikā negribēju pabeigt vidusskolu. Mani pierunāja draudzene. Es domāju, ka mācās tikai lohi. Daudzi mani draugi nepabeidza. Mēs bijām pilngadīgi, mums bija pie kājas.»
Tagad Uģis gan ir pateicīgs, ka dzīve viņu pamudinājusi mainīties: «Esmu pateicīgs savai mammai, kas mani uz to 12. klasi aizvilka un lika man to nobeigt. Tas bija ļoti smags periods – jautrs, ballītes, pasākumi, bet mācības bija pēdējā plānā!»
Kuģis īpaši pateicas skolas direktorei un skolotājiem, kas viņu toreiz «izvilkuši», lai gan pats atzīst – tolaik bijis pavisam cits cilvēks.
