Skola mājās — pārbaudījums slaveniem vecākiem

Kristīne Krūze-Hermane: «Būsim iecietīgāki!»

«Pagaidām mums viss rit harmoniski,» priecājas aktrise un režisore, kura audzina trīs bērnus, un divi ir skolas vecumā. Arī viņa ir studente un zinības tagad apgūst tālmācības režīmā.

«Vecākais puika pilnībā pats ar visu tiek galā. Klasei ir regulāras kopējas tikšanās vietnē ZOOM. Dēlam tiek iedoti uzdevumi, kuri nedēļas laikā jāizpilda. Arī mazākajam puikam ir līdzīgi. Katru rītu viņam ir stunda, kur skolotāja tiešsaistē stāsta jauno vielu. Gribētu pateikt lielu paldies skolotājām, kuras ir atsaucīgas un pretimnākošas, tāpēc šobrīd man nav nekādu problēmu,» atzīst Kristīne.

Viņa uzsver – valsts skolās nav attālinātas mācību pieredzes, tāpēc vecākiem jābūt iecietīgiem un maksimāli jāpalīdz skolotājiem. «Tie ir mūsu bērni, un primārā atbildība par viņiem gulstas uz vecākiem.

Tāpēc gānīt un lamāt skolotājus sociālajos tīklos ir pēdējais, ko darīt.

Visiem šī situācija ir izaicinoša. Labi saprotu, ko nozīmē būt daudzbērnu ģimenes vecākam, kuram ir arī pašam savas lietas darāmas. Papildus vēl jātaisa ēst, māja jāiztīra, bet šajā situācijā, kad neviens nezinām, kāda būs mūsu nākotne, vai būs darbs, jācenšas citam citu atbalstīt,» atgādina režisora Alvja Hermaņa sieva.

Kristīne novērtē, ka viņas bērnu skolā nav stingrs režīms, kāds ir daudzās citās mācību iestādēs, kur skolēnam pie datora online režīmā jānosēž no rīta līdz vakaram. «Varam dzīvot savā ritmā un pildīt uzdevumus mums ērtā laikā,» teic Kristīne.

Viņasprāt, visvairāk no šīs situācijas cieš jaunākā meitiņa. «Viņa ir pirmsskolas vecumā, un pagaidām neesmu vēl atradusi laiku, lai pamācītu viņai burtus un rakstību. Meita zīmē un spēlējas savā nodabā, kamēr puikas un arī es mācos,» stāsta Kristīne, kura studē psiholoģiju Latvijas Universitātē.

«Mums pasniedzēji online režīmā tēmas lasa laikā, kad bija plānotas lekcijas. Godīgi sakot, ir priekšmeti, kurus labāk uztveru un saprotu, sēžot un klausoties pie datora nekā auditorijā. Domāju, grūtāk ir pasniedzējiem – viņi neredz visus studentus, jo ne visi ieslēdz kameras. Tā profesoram dažkārt nākas sarunāties pašam ar sevi,» secina Kristīne.

Ansis Bogustovs: «Mājās špikot ir vieglāk»

«Pirmā diena, protams, bija puņķaināka, nedēļas nogale jau bija radošāka,» par bērnu skolas gaitām saka televīzijas kanāla Rīga TV24 žurnālists.

«Mums ir sarežģīts stāsts, jo trim skolēniem Martai (15), kura mācās Rīgas Valsts 2. ģimnāzijā, Ritai (12), kura mācās Franču licejā, un Dāvim (10), kurš mācās Rīga Centra daiļamatniecības pamatskolā, mācības sākas dažādos laikos. Mēģinām mājās izveidot režīmu,» ar PDz dalās Ansis Bogustovs.

Viņš atzīst, ka bērnu tālmācības process norit sievas Jolantas un mammas Māras Bogustovas, kas ir pedagoģe, uzraudzībā. Ģimene ir pārcēlusies uz dzīvi Bauskā, kur Anša mammai ir māja.

«Par laimi, mūsu bērniem ir trīs datori. Katra skola uzdevumus izsūta atsevišķi, un tie jāizpilda dažādos termiņos. Viņiem arī ir katram sava istaba, lai cits citu netraucētu,» teic Ansis.

Septiņus gadus vecā Sofija pagaidām skolā neiet. «Ar Sofiju svarīgākais, lai viņa lielajiem pagaidām nepinas pa kājām. Viņa vēro, kā māsas un brālis mācās, un mēģina šo to burtot līdzi savā bērndārznieka līmenī,» stāsta Ansis.

Ansim pašam arī ir tālmācības pieredze: «Studēju Rīgas Stradiņa universitātes maģistrantūrā un sestdienās klausos lekcijas tiešsaistē. Ja godīgi, man ir grūtāk koncentrēt uzmanību nekā tad, kad apmeklēju lekcijas klātienē.»

Viņš atzīst, ka vecākus skolēnu mācīšanās tālmācībā kopumā nogurdina vairāk nekā bērnus. «Nogurstu pat vairāk nekā darbā. Vecākā meita gan uzskata, ka šis mācību process ir pat aizraujošāks nekā viena otra mācību priekšmeta apguve klātienē.

Dēls savukārt ir jāorganizē un jāmotivē, jo viņu tehnoloģijas nogurdina. Vēl jau pirmajā nedēļā pamanīju kādu trūkumu šajā sistēmā – mājās ir lielākas iespējas špikot. Un vispār, manuprāt, dzīvu cilvēku kontakts izglītības sistēmā ir nepieciešams. Ceru, ka tālmācība nebūs uz ilgu laiku.»

Elīna Maligina: «Meitas iespaidā apgūst franču valodu»

«Jaunie apstākļi ir gan pārbaudījums, gan neierasta satikšanās ar savu bērnu,» par jauno mācību sistēmu saka aktrise un māksliniece.

«Nav viegli, bet pieredze ir interesanta,» saka pirmklasnieces Hannas, kura mācās starptautiskajā skolā Piņkos, mamma Elīna Maligina.

«Hanna mācās četrās valodās – latviešu, krievu, angļu un franču.»

«Trijās varu viņai palīdzēt, bet franču valodas nodarbībā mūsu ceļi nekrustojas,» smej Elīna un piebilst – ja pašizolēšanās ievilksies, drīz arī viņa franciski pratīs sarunvalodas līmenī.

Elīna stāsta, ka abas ar meitu šajā laikā novērtē arī galda spēles. «Brīnišķīga izklaide, jo īpaši vakarā. Spēlējam Monopolu, klasisko Cirku, Purkšķus, Uno, 5 sekundes. Tā ir gan komunikācija, gan iespēja pakustināt smadzenes. Tagad arī novērtējam iespējas doties uz jūru, plānojam ekspedīciju uz mežu. Protams, cenšamies nedoties tur, kur ir daudz cilvēku, bet plānojam dienu tā, lai abām ir interesanti.»

Viņa piebilst, ka šo laiku izmanto vēl vienai lietai, kurā var augt, – gatavošanai mājās. «Zupa, sautējums, cepta zivtiņa pusdienās jau bijuši, jāpadomā, kas sarežģītāks,» apņēmības pilna ir Elīna.