Skaistulei Andželīnai Džolijai – 50. Viņai šī jubileja nesusi dziļas pārdomas

Andželīnai Džolijai uz 50 gadu atzīmi raugās gan ar cerību pilnu skatu, gan arī ar bažām, žurnālam People sacījis kāds aktrisei pietuvināts avots. Pirms vairākiem gadiem, Andželīna piedzīvoja ārkārtīgi smagu zaudējumu.Cīņā ar dzemdes vēzi 56 gadu vecumā nomira viņas mīļotā mamma, Marčelīna Bertranda. Viņas paraugs, viņas glābēja un iedvesmotāja un arī BRCA1 gēna dāvātāja.

Šis gēns, ko Marčelīnas dzimtas sievietes jau paaudzēs nodod cita citai, nes vēzi un paņem sievietes sev. Tā nomira ne vien pati Marčelīna, bet arī viņas māsa, māte un vecmāmiņa.

Zinot, ka visas dzimtas sievietes vajā nedziedējama slimība, Džolija pirms gadiem nolēma rīkoties. Jau tolaik analīzes apliecināja, ka Andželīnai patiešām ir biedējošas izredzes sekot mātes pēdās, – dzemdes vēža risks bija puse pret pusi, savukārt iespēja, ka turpmāko gadu laikā aktrisei varētu būt krūts audzējs, tika lēsta par 87%. Tātad – gandrīz droši. Vispirms viņa veica dubultu mastektomiju – noņēma abas krūtis. Taču divus gadus vēlāk pārbaudes uzrādīja, ka nu strauji audzis arī dzemdes vēža risks. Drīz vien dzemdes audzējs paņēma arī Andželīnas krustmātes dzīvību, un aktrise pieņēma drosmīgu un ļoti pretrunīgi vērtētu lēmumu – atbrīvoties no visiem reproduktīvajiem orgāniem, izravējot risku saslimt pašā saknē.

Vai sieviete joprojām ir sieviete, ja viņai nav neviena orgāna, kas viņas dzimumu atšķir no pretējā?

 Andželīna par savu drosmīgo un visai pretrunīgi vērtēto lēmumu nekautrējas runāt skaļi un publiski. Vēl vairāk – nedēļu pēc otrās operācijas viņa uzrakstīja sleju laikrakstā New York Times, izskaidrojot savu izvēli un mudinot arī citas sievietes laikus parūpēties par sevi un savu ģimeni. Sieviete ir nevis viņas reproduktīvā sistēma, bet gan cilvēks, kas darīs visu, lai pēc iespējas ilgāk saglabātu savu ģimeni kopā, – tā viņa teica.

Tomēr aktrise arī atzina, ka bija šausmīgi nobijusies. Taču šādiem šausminošiem mirkļiem piemīt arī zināms skaistums. Nāves iespējamības priekšā nokrīt visas maskas, tu pa īstam saproti, kam tu dzīvo. Savai ģimenei. Laikā, kad vairākums Holivudas aktrišu žēlojas par aizvien niecīgāko lomu piedāvājumu un cīnās par savu palikšanu Holivudas Olimpā, Džolija atmet ar roku, sakot – mājās ir daudz interesantāk – viņa fokusējusies tikai uz režiju un tikai retu reizi Andželīna ir redzama tikai izcilās un patiesi augstvērtīgās filmās, kāda ir nesen iznākusī psiholoģiskā drāma Marija. Tajā Džolija iejūtas operdīvas Marijas Kallasas ādā – šo filmu kinokritiķi ir novērtējuši kā pērnā gada vienu no skaistākajām un vizuāli iespaidīgākajām filmām.