Rīga +23°C 
#MumsIrSpārniNovērtē rakstu
-
0
-
0
-
1
-
0
-
0
-
0
-
0
-
«Jānis Šipkēvics un slēpošana ilgus gadus bija nesavienojamas lietas. Nekad vēl nebiju uzdrošinājies nobraukt no kalna, jo man bija bail,» neslēpj Radio SWH valdes priekšsēdētājs un šova «Balss maskā» žūrijas loceklis Jānis Šipkēvics. Draugi viņu neskaitāmas reizes mēģinājuši pierunāt doties kopā uz kalniem, bet viņš allaž atteicies. «Ne jau tikai iespējamās traumas mani uztrauca. Man ir bail arī no augstuma. Vienreiz esmu mēģinājis braukt ar pacēlāju, un tas uz mani iedarbojās paralizējoši,» atceras viņš. «Tā es laimīgi dzīvoju līdz reizei, kad dēls Olivers, pošoties ar mammu uz Žagarkalnu, man teica: «Kas ir, vecīt? Laižam!» Gluži kā populārā latviešu filmā: «Esi tu čalis vai neesi?» Sapratu – vai nu tagad vai nekad,» atminas Šipkēvics.
Tā nupat ģimene devusies uz Austrijas slēpošanas kūrortu Obertauerna. «Tieši tur leģendārā grupa «The Beatles» slēpoja un nofilmēja daļu filmas «Help!» 1965. gadā. Es šo filmu noskatījos un nodomāju – ja Bītli, kuri nebūt nav baigi sportiskie čaļi, varēja, tad arī es to spēšu,» stāsta Jānis.
«Lai arī sākumā, kā jau visi iesācēji, kritu un klupu, bītlu trasi tomēr iepazinu, iekaroju un pat izbaudīju. Tagad saprotu trakos slēpotājus, kuri kalnos ķer adrenalīnu,» teic Šipkēvics.
«Uz Obertauernu visi vecie roka melomāni kā es var braukt ārstēt savas fobijas.
Man prieks, ka esmu ticis tām pāri. Svilpodams «The Beatles» dziesmu «When I’m Sixty-Four», ar baudu laidos no kalna,» teic viņš. Zīmīgi, ka arī Šipkēvics janvārī atzīmēja 64. dzimšanas dienu. «Esmu sapratis, ka pēc sešdesmit dzīve tikai sākas. Kad biju mazs un klausījos dziesmu «When I’m Sixty-Four», man šķita – tas uz mani vispār neattiecas. Likās – līdz šim vecumam vēl ir vesels ledus laikmets. Tagad, pateicoties tempam, kādā attīstās tehnoloģijas un dzīve kopumā, katrs esam dabūjuši klāt vismaz 20 gadus, un savos sešdesmit ar astīti neesam norakstīti pensionāri, dzīvei lieki seniori. Tieši otrādi! Mēs vēl varam apgūt kaut ko jaunu,» uzsver Jānis.
