Rozenštrauha meita tēva mūziku vairs nedzird
Dziesmu Zilais lakatiņš, Vecpiebalgas ūdensrozes, Ai, māte Latgale, Vecās dzirnas autors atdusas Pirmajos Meža kapos blakus sievai Elvīrai. «Papa dzimšanas dienā, 13. augustā, es iededzināju mājās svecīti un drusku paraudāju. Līdz kapiem pati aiziet vairs nevaru,» žurnālam stāsta dziedātāja meita Skārleta. «Esmu šausmīgi veca, 81 gads, drīz jāiet pie Pētera,» ar humora dzirksti balsī saka. «Agrāk katru dienu klausījos radio, bet tagad to vairs nedaru – nevaru sadzirdēt, ko runā. Būs laikam jāsaņemas un jāaiziet pie ausu ārsta, citādi kļūšu galīgi kurla,» teic Skārleta, kas dzirdes problēmu dēļ arī tēva dziesmas diemžēl vairs nedzird.
Viņa gan neslēpj, ka joprojām gremdējoties atmiņās par tēta dziedāšanu. «Nedrīkst jau tā teikt, bet par mūsdienu dziedātājiem neko labu nedomāju. Saprotu, ka tagad ir cita paaudze – tie, kas tetovējas, lēkā, trako un bļaustās. Varbūt esmu vecmodīga, bet, kad vēl dzirdēju, man labāk patika Ineses Galantes, Elīnas Garančas, Annijas Putniņas un Kristīnes Prauliņas balss. No vīriešu balsīm – Ingus Pētersona un mana papa balss. Agrāk varēju tajā klausīties stundām no vietas. Kopš ar dzirdi ir slikti, vairs neklausos.
Vienmēr gan nopriecājos, ja kāds mani informē – pa radio skan papa dziesma,» atklāj Skārleta.
Viņa atzīst, ka Rozenštrauhiem īstenībā ir labi gēni. «Manam papam bija ļoti stipri vecāki. Ja nebūtu alkoholu lietojis drusciņ vairāk, kā vajag, paps dzīvotu vēl šobaltdien,» uzskata Skārleta.
Vienīgā mazmeitiņa saglabājusi vectēva uzvārdu
Rozenštrauha vienīgā mazmeita Vineta vēl tagad atminas, kā vasarās divus mēnešus dzīvoja pie Eduarda Rozenštrauha Dzelzavas ielā. Kad Eduards devies mūžībā, viņai bija 17 gadu, bet tagad ir 50. «Atceros, kad biju maziņa, viņš mani ietina segā, iesēdināja ragavās un vilka uz toreiz slaveno veikalu Minska iepirkties. Kopā braucām gan sēņot, gan makšķerēt. Cēlāmies jau četros no rīta, lai paspētu piecos uz vilcienu Zemitānos, lai brauktu uz Lilasti makšķerēt. Opaps mācēja gan izcept zivis, gan pagatavot gardu sēņu zupiņu,» stāsta Vineta.
Viņa pieredzējusi arī opapa leģendāro koncertu Rundāles pils pagalmā 1988. gadā. «Dodoties uz koncertu, bija izveidojusies kilometriem gara rinda ar žiguļiem. Lai būtu, kur apsēsties, daudzi ieradās ar savām taburetēm. Jau 13 gados es apjautu, cik ļoti latviešu tauta viņu mīl,» atminas Vineta.
Viņa zina stāstīt, ka Eduards bijis liels Latvijas patriots. «Padomju laikos, kad tas bija aizliegts,
viņš nēsāja kreklu ar mazu uz apkakles uzšūtu sarkanbaltsarkanu Latvijas karodziņu,»
atklāj viņa. Vineta pasaulē nākusi īpašā dienā – 18. novembrī. «Pamanījos piedzimt mēnesi ātrāk, nekā bija plānots. Opaps man bērnībā vienmēr atgādināja: «Tu, mazmeitiņ, esi piedzimusi īpašā datumā. Kad izaugsi liela, pastāstīšu, kas tas par datumu.» Viņa arī izvēlējusies saglabāt vectēva uzvārdu, ko devusi saviem bērniem.
Vairāk lasi žurnālā Privātā Dzīve!
Lasi izdevniecības «Žurnāls Santa» ✨ZELTA IZLASI✨













































































