Radio SWH raidījumu vadītājam Edgaram Barbakam no iepriekšējām attiecībām ir divas meitas, bet 2. martā viņš un sieva sporta kluba īpašniece Klinta Barbaka kļuva par vecākiem abu pirmajai kopējai atvasei.
Barbaka jaunākajai meitiņai dots skanīgs vārds – Lille.
Edgars PDz atklāj – jau pēc pirmās ultrasonogrāfijas, kad uzzināja, ka gaidāma meita, daudz nedomājot vienojās par vārdu mazulītei. Francijas pilsēta ar šādu nosaukumu vecākiem ir ļoti mīļa, tāpēc meitu nolēmuši saukt tās vārdā.
«Gan man, gan Klintai sagadījies tā, ka Lillē katrs esam bijuši vairākas reizes, bet pirms pieciem gadiem uz Lilli bija pirmais mūsu kopējais ceļojums. Tā nav nedz viena no lielākajām Francijas pilsētām, nedz arī tik klasiska kā Parīze, tomēr – vieta ar īpašu šarmu. Un, ja tur būts vairākkārt un zināmas visas mazās ieliņas un vietiņas… Jā, mums abiem ļoti patīk šī pilsēta!» atzīst radio žurnālists. Pagaidām Lille Barbaka Latvijā ir vienīgā meitene ar tik neparastu vārdu.
«Meitas dzimšana bija paredzēta jau 29. februārī, taču priecājāmies, ka viņa piedzima 2. martā. Jo nu viņas dzimšanas dienu svinēsim katru gadu, nevis tikai reizi četros gados,» smaidot saka Edgars.
«Dzīve ir mainījusies, un, manuprāt, šis ir perfekts laiks, lai būtu kopā ar bērnu un ne mirkli nejustos tā, ka būtu palaidis garām kādu ballīti. Ar draugiem tagad vakaros sačatojam Zoom.
Tas ir tik forši, ka varu visu laiku būt kopā ar meitiņu, jo divatā visas rūpes par mazo var sadalīt tā, lai neviens nejustos pārguris.
Varam iziet pastaigā tukšās ielās, arī tas ir skaisti. Tā kā vadu auto, tad, kopš man ir tiesības, ilgus gadus nebiju staigājis pa Rīgas parkiem un Vecrīgu. Tagad man tāda iespēja ir,» apmierināts ir Barbaks.
Edgars stāsta – viņa vecākās meitas Bella Džūna (9) un Emma Aleksandra (7) ļoti rūpējas par mazo māsiņu. «Nav otras tik labas pamperu mainītājas šādā vecumā kā Emma,» lepojas triju meitu tētis.
Pērn PDz vēstīja par Edgara paša izloloto kafejnīcu Aurora. Tagad Barbaks atklāj – jau pagājušajā rudenī viņš savu biznesu ir pārdevis.
«Pie manis atnāca investors un sacīja, ka ir gatavs to pirkt. Mirkli padomāju, apsvēru – labāk to naudu nopelnīt gada laikā vai arī saņemt uzreiz un domāt par citiem ieguldījumiem. Tobrīd jau bija iekrājušies dažādi rēķini, tāpēc izlēmu par labu pārdošanai. Tagad tas man ir nost no kakla, varu mierīgi baudīt ģimenes dzīvi, gaidīt, kad pasaule nomierināsies, un tad ar pilnu jaudu atkal mesties jaunu ideju īstenošanā,» tā Edgars.