«Mēs visi esam tikai viesi uz šīs planētas, kas saucās Zeme, kurš ilgāk, kurš tik pavisam īsu brīdi… No rīta tu vēl skanīgi rukšķēji un braucam kopā uz Ķirpēnu tirdziņu pēc kāruma un apciemot ļaudis. Tik daudz prieka ienesi man un citiem… Tik daudz jaunu iepazīšanos un dzīvesprieka… Lai kā tu sacūkotos, es ilgi dusmoties nevarēju…
Daži nejaušības mirkļi, un izdzisi man rokās…»
ar skumju vēsti svētdien dalījies slavenās pundurcūciņas Žorika saimnieks Vidvuds Rečs.
Žorika pēdējais sniedziņš…
Vjetnamas punduncūciņa Žoriks bija iekarojis daudzu sirdis. Viņa gaitām sociālajos tīklos sekoja tūkstošiem dzīvnieku mīļotāji. Žoriks, par kura gaitām tapuši arī televīzijas sižeti, bija omulīgs, draudzīgs un ļoti simpātisks ruksītis. Viņš labprāt kopā ar savu saimnieku Vidvudu apmeklēja dažādus pasākumus un priecēja sastaptos ļaudis – gan mazus, gan lielus. Diemžēl viņa dzīve pārtrūka negaidīti agri.
Nelaime notikusi tirdziņā Dobeles pusē,
kur Žoriks bija biežs viesis. Cūciņa aizrijusies ar ēdienu – cīsiņu mīklā. Šo problēmu izdevies novērst un šķita, ka viss būs kārtībā. Taču pa ceļam uz mājām Žoriks nomira… Viņam bija tikai pusotrs gads.
Vjetnamas pundurcūka bija viņa saimnieka Vidvuda Reča sens sapnis. Viņš ilgu laiku rūpīgi ievācis visu nepieciešamo informāciju un pērn vasarā Vidvuda dzīvē ienāca Žoriks. Dzimis Tukuma novada Matkulē, pēcāk bija īsts jelgavnieks. Viņš bija gudrs un apsviedīgs dzīvnieks. Mācījās trikus un piepildīja šo pasauli ar prieku.


















































































