Lasi izdevniecības «Žurnāls Santa» ✨ZELTA IZLASI✨ 
Rīga +5°C 
«Ja nebūtu Mirdzas, tad ej nu sazini, kā vēl ar mani būtu. Ne jau tā, ka es būtu šausmīgi dzēris vai nogājis no ceļa. Bet varbūt es rakstītu citādu mūziku, un
ej nu sazini, kā mana dzīve iegrozītos,»
žurnālam Ievas Stāsti atzina komponists. «Bet es domāju, ka mēs acīmredzot esam no Dieva dotas radniecīgas dvēseles. Sapīti kopā jau no pirmā brīža. Un tur neko nevar darīt. Un tad, kad tas tā sākās, kā krieviem tas teiciens: muž i žena, odna satana. Varbūt tas precīzākais formulējums būtu: katrs vīrietis ir tik stiprs, cik stipra ir sieviete aiz viņa. Jo būtībā viņa mani padara stiprāku, lai es varētu realizēties vai izpausties, vai līdz galam darīt tās lietas, ko gribu darīt,» uzskata Liepiņš.
«Mirdza ir tā, kas mani stutē,» atklāts ir viņš. Zigmars savai sievai ir pateicīgs par to, ka viņa veidojusi un balstījusi un Liepiņu ģimeni.
«Līdz ar bērnu dzimšanu Mirdza ģimeni nolika uz augstāka plaukta nekā karjeru,
kas viņai varēja būt. Diametrāli pretēji kādreiz slavenajai balerīnai Maijai Pļiseckai, kura teica: «Lai grāmatvedes dzemdē bērnus!»,» tā Liepiņš. «Nevar teikt, ka jēgas nav itin nekam citam, izņemot ģimeni. Tomēr visvairāk man rūp manas ģimenes, manu bērnu, mazbērnu perspektīva, izdzīvošana šajos laikos. Kā viņiem ies, tas ir svarīgākais. Nevis mūzika,» teic komponists.
