«Mamma pameta, tēvs devās viņsaulē…» Latvijas maratonu rokzvaigzne Petakova atklāj savu dzīvesstāstu

Pasaulē Samanta ir pamanīta, viņu dēvē par maratonu rokzvaigzni. Režisore Lauma Ozola šobrīd kopā ar filmēšanas komandu dokumentē sportistes dzīvi. Filma uz ekrāniem nonāks jau novembrī. Ozola stāsta, ka ceļš līdz Latvijas rekordam nebūt nav rozēm izkaisīts.

«Samantas stāsts liek apbrīnot un cienīt. Sešu gadu vecumā viņu pameta mamma, pirms diviem gadiem viņsaulē devās Samantas tētis.

Pārdzīvojumi un dzīves likstas viņas liktens zvaigznājā nav trūcis, taču tajā pašā laikā, viņa ir pierādījums tam, ka cilvēks, kurš redzams kalna virsotnē, tur neuzkrita. Samanta ar savu stāstu apliecina, ka izaicinājumi dzīvē nav zīmogs pasē. Tieši viņa ir sasniegusi finiša līniju 300 reizes. Tieši viņai pieder Latvijas rekords. Un ne velti atgādinu, ka viena maratona distance ir 42 km. Turklāt šajā distancē notiek neiedomājamais. Redzot pati savām acīm Polijā, kā Samanta sasniedza Latvijas rekordu, asaras bija arī man. Mana pārliecība ir tajā, ka vienu maratonu noskriet nevar visi, kur nu vēl 300. Sportisti tuvojoties finišam – raud, kliedz, klibodami velk kāju, lai tiktu līdz galam. Kāds arī izstājas un netiek līdz finiša līnijai.

Tā ir neaprakstāma cīņa ar sevi. Samanta šo cīņu ir uzvarējusi

pietiekami, lai izstāstītu, ko tas nozīmē un kā tas ir – skriet maratonus un nest Latvijas vārdu pasaulē. Viņai pieder Latvijas rekords. Viņa ir pirmā Latvijā, kas šo ir paveikusi. Ar savu stāstu Samanta iedrošinās sabiedrību, ka sports un skriešana var kļūt par dzīvesveidu. Filma apliecinās ikvienam, ka cīņasspars un gribasspēks var sadoties rokās, kā arī parādīs, ko nozīmē disciplīna, raksturs un ticība saviem spēkiem.

Šī ir filma, kas jāredz – gan jauniešiem, gan viņu vecākiem, gan sportistiem, gan tiem, kas vēlas sekot saviem mērķiem un tos dzīvē arī sasniegt. Šī nebūt nav filma tikai par sportu. Šī ir filma, kas ļaus dzīves vērtības aplūkot zem lupas.»

Latvijas rekordiste Samanta Petakova saka: «Uzsākot skriet maratonus, un pēc pāris gadiem saprotot, ka es varu sasniegt kaut ko lielu šajā sfērā – man te ir izdevība «būt kaut kam šajā dzīvē» – es pat vislielākajos sapņos nevarēju iedomāties, ka šis mans sasniegtais rezultāts iedvesmos citus cilvēkus, un manā dzīvē ieradīsies sapņu komanda, kura vēlēsies manu skriešanas piedzīvojumu iemūžināt dokumentālajā filmā. Jūtos īpaša un saprotu, ka biju izvēlējusies pareizo pagriezienu savā dzīvē. Zinu, ka jebkurš cilvēks var sasniegt savu mērķi, ja tas ir viņa īstais dzīves prieks. Tāds prieks, ka to darot, dvēsele dzied! Manuprāt, nevajag baidīties, jo mums visiem piemīt neticams gribasspēks sasniegt savu īsto dzīves rezultātu. Atliek mainīties, lai gan mainīties ir grūti, iziet no savas komforta zonas ir grūti, noturēties uz sava mērķa sasniegšanas ceļa ir grūti, bet vislielākie sasniegumi ir paveikti tad, kad cilvēks mainās un attīstās. Liels paldies komandai, kura ir izvēlējusies parādīt šo visu caur dokumentālo filmu, es zinu, ka mūsu mērķis par šo filmu ir – iedvesmot citus un nebaidīties no savām patiesajām vēlmēm. Celies, ej un dari!»

«Tas ir par lieliem mērķiem, augstām likmēm, apņēmību, neatlaidību, šķietami neiespējamu sapņu piepildīšanu. Tas iedvesmos ikvienu, kurš stāv izvēles priekšā – darīt vai nedarīt. Tas ir atgādinājums katram – ar ticību sev var darīt lielas lietas,» saka dokumentālās filmas producente Žanete Felsa.

Oskars Andersons, kurš stāstu gan filmē, gan montē, neslēpj arī savas sajūtas. «Es mīlu ceļot, man patīk jauni izaicinājumi un mīlu satikt cilvēkus, taču bieži vien tie ir tikai ceļinieki, kurus satiec un aizmirsti pēc laika, bet ar Samantu tā nav. Viņa nav cilvēks, viņa ir dieviete ar pārcilvēcīgām spējām. Es bieži satieku talantīgus cilvēkus, bet ne tik starojošus, dzīvespriecīgus un sirsnīgus kā viņa. Viņai 300 nav tikai skaitlis. Tas ir vesels stāsts!»