Magones draudzene Māra neslēpj ziņkāri un jautā: «Vai tad tev šobrīd nevajadzēja būt Ēģiptē?» Tikmēr Magone atbild: «Nu, jā… Redzi, tās jaunās meitenes ir stulbas un naivas. Es tāda pati..»
Magone teic, ka viņu uzrunājis vīrieša ārējais tēls, tomēr drīz vien viņa saskatījusi «sarkanos karogus». Sākumā viņš šķitis simpātisks un gudrs, bet drīz vien kļuvis pārāk uzstājīgs, prasot intīmas fotogrāfijas. Magone atteikusies, un, viņasprāt, ēģiptietis apvainojies, ka nav dabūjis to, ko vēlas. Magone gan piebilst: «Esmu brīva un neatkarīga sieviete!»
Pēcāk abu starpā komunikācija mazinājusies, bet Magoni dīdījis nemiers, viņa vēlējusies sarunu ar ēģiptieti. «Tuvāk nāca rudens, es taisījos zvanīt, bet nevarēju Whatsapp atrast. Nu nav, nerāda! Tas lika saprast, ka viņš mani ir nobloķējis. Iespējams, viņam ir sieva un viņš gribēja afēru.»
«Re, kā lielījos, lielījos, bet līdz Ēģiptei pie tā brūtgāna arī netiku,» Magone atzīst, ka romāns ar ēģiptieti noslēdzies ar fiasko.
Lasi izdevniecības «Žurnāls Santa» ✨ZELTA IZLASI✨














































































