Rīga +9°C 
Izpildi testu
Receptes
Novērtē rakstu
-
![Patīk]()
2
-
![Nepatīk]()
0
-
![Smieklīgi]()
0
-
![Mīļi]()
1
-
![Šokējoši]()
0
-
![Labi]()
0
-
![Skumji]()
0
-
2
0
0
1
0
0
0
Vislielākais prieks ekspolitiķim Kārlim Leiškalnam ir par savu stipro ģimeni. Ar sievu Anitu nākamgad atzīmēs zelta kāzas! «Lepojos ar savu Anitu, kas piecieš mani ar visiem maniem tarakāniem, un nav kritusi vecumā, lai arī jau ir pensijā,» saka viņš.
Patiesi – viņa Anita ar katru gadu izskatās arvien jaunāka un nu jau rgadās, ka viņu notur par māsu Leiškalnu meitām. Tikpat skaista un vitāla kā laikā, kad Kārlis ar viņu iepazinies. Tas gan noticis dikti jancīgi.
«Ar mani ir tā – es slikti atceros sejas.
Pirmo reizi Anitu ieraudzīju, kad viņai bija 16 gadi.
Strādāju Jūrmalas Lidiņā, un blakus tam bija paviljons Vējiņš, kur baigi simpātiska dāma, ļoti līdzīga Anitai, par 39 kapeikām tirgoja cīsiņus ar zaļajiem zirnīšiem. Ik pa laikam papļāpājām,» atminas Kārlis. «Reiz, kad iepriekšējā vakarā bija tā brangāk ņemts uz krūts, salāpīties biju iegājis krodziņā Dzelmīte zem Majoru stacijas. Izdzēru četrus fufcikus. Dzelmītē bija tumšs, un, kad iznācu gaismā, skatos – mana paziņa no Vējiņa iet garām! Sāku ar skaistuli runāt. Tikai pēcāk apķēros, ka tā ir pavisam cita jaunkundze – Anita,» atzīstas bijušais politiķis. «Arī viņa kādu laiku bija strādājusi ēstuvē, kur tirgoja desas, tāpēc
Anitu nesamulsināja mans pirmais jautājums: «Nu, kā tev iet ar tām desām?»,» smejot atceras Kārlis.
«Pēc laika jau kā paziņas saskrējāmies vilcienā, sākām pļāpāt. Viņa teica, ka kāps laukā Babītē. Prasīju, vai viņai tur ir māja, vai ģimenei mašīna ir? Anita atbildēja, ka ir. Un es spēru vaļā, ka tad es viņu kaut kad apprecēšu,» atklāj Leiškalns.
«Pienāca 1976. gada Jāņi. Man bija randiņš ar vienu dāmu, bet man viņa ne visai patika. Zināju Anitas adresi un tajos Jāņos aizmuku uz Babīti. Anitai jau bija 18 gadu, un viņas vecāki bija Lietuvā. Pasēdējām, pačalojām. Kopš tā laika esam kopā. Kāzas dzērām tā paša gada Ziemassvētkos,» stāsta Leiškalns.
