Lasi izdevniecības «Žurnāls Santa» ✨ZELTA IZLASI✨ 
Rīga +5°C 
Grupa Duets Sandra nupat ar koncertu nosvinējusi 34. dzimšanas dienu. Tā idejas autors bija grupas līderis Andris Brīnums. Jautāts, kāpēc nolēma svinēt tagad, nevis gaidīt grupas pusapaļo jubileju nākamgad, Andris žurnālam Privātā Dzīve skaidro:
«Cilvēks nekad nevar paredzēt, kas ar viņu notiks nākamajā brīdī, tāpēc jāsvin, kamēr ir iespēja,
jo rītdiena var arī nepienākt. Savulaik, kad vēl bija dzīva mana sieva Sandra, uztaisījām Dueta Sandra 20. jubilejas koncertu. Tas bija liels pasākums estrādē. Toreiz nolēmām, ka ik pēc desmit gadiem varētu ko tādu atkārtot. Taču, kad pienāca 30. jubileja, Sandras vairs nebija,» saka Brīnums.
Viņš norāda, ka šo gadu laikā grupa laidusi klajā aptuveni 300 dziesmu, bet koncertā izpildīja 21 tautā populāru kompozīciju, tostarp savu jauno hitu – Klucis, kas klausītājus aizvien raisa ļoti atšķirīgas emocijas. Arī neizpratni – kādēļ gan būtu jāapdzied tāds delikāts process?
Pats dziesmas autors par to tikai pasmaida. «Pēdējos gados vairāk rakstīju nopietnās dziesmas, balādes. (..) Taču cilvēki ir noilgojušies arī pēc kā cita. Viņi man rakstīja: «Viss jau ir labi, bet tās nopietnās dziesmas jau raksta visi. Mēs no jums gaidām sadzīviski roķīgās joku dziesmas. Vajadzētu strādāt tādā stilā.»,» atminas Brīnums. «Nospriedu, ka nevar fanus pievilt un dziesma, kas liktu pasmaidīt, ir jārada.
Pirms mēneša sēdēju, domāju un man iešāvās prātā doma par kluci.»
Jautāts, vai šī doma viņu piemeklējusi, sēžot ķemertiņā, Andris klāsta: «Nē, tā gluži nebija! Vienkārši gribēju, lai cilvēki palauž smadzenes, ko es ar šo kluci biju domājis.
Patiesībā neko nebiju domājis, nekāds rainis tur nav jāmeklē.
Pasaulē ir dažādi kluči – betona, koka, ne tikai tas, kuru visi uzreiz iztēlojas. Lai cilvēki domā, ko grib.»
Brīnums atzīst, ka fani jauno dziesmu ir novērtējuši. «Mērķis tika sasniegts. Nopietnās dziesmas neviens lāga neievēroja, bet, tikko palaidu tautās Kluci, uzreiz sākās vārīšanās. Vienam ļoti patika, cits norādīja – ja nav, par ko dziedāt, tad labāk vispār nedziedāt. Ar šo dziesmu trāpīju desmitniekā,» priecājas Brīnums, un atzīst, ka viens no pirmajiem komentāriem bija: «Andrīt, beidzot tu esi atpakaļ!»
