Aktiera ģimenes ikdiena nav viegla un ļoti bieži nav arī paredzama. Aizņemti vakari, izrādes brīvdienās, mēģinājumi, kas nereti ieilgst līdz vēlai nakts stundai. Būt aktierim nav vienkārši, un līdzcilvēkiem tas prasa pacietību un sapratni.
Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātra aktiera Jakova Rafalsona sievas Gaļinas stāsts apliecina – ja blakus ir īstais cilvēks, nekas nav par grūtu.
«Jakovs ir lieliskākais vīrietis pasaulē, kuram piemīt tikai labas īpašības. Pat vairs neatceros savu dzīvi, kāda tā bija pirms mūsu iepazīšanās,» saka viņa.
Nejauša iepazīšanās abiem pāraugusi mīlestībā mūža garumā. «Strādāju Puškina licejā, un man bija vajadzīgs aktiermeistarības pasniedzējs. Devos to meklēt uz teātri, kur satiku Jakovu,» atminas viņa. Nu jau pāris ir kopā 35 gadus.
Jautāta, kas ir stipras laulības pamatā, Gaļina saka:
«Attiecībās vissvarīgākā ir pacietība un spēja katrai otra rakstura nepilnībai vienmēr pretī nolikt to, kas viņā ir īpašs un skaists.»
Jakovs piebilst: «Brīnišķīgais rakstnieks Ernests Hemingvejs savulaik, rakstot grāmatu par Parīzi, atzina – tā ir svētki, kuri vienmēr ir kopā ar mani. Ja es rakstītu grāmatu par savu sievu, es varētu teikt tieši to pašu. Viņa ir mani svētki!»
Nākamgad izcilais aktieris svinēs 80 gadu jubileju. Jautāts, kur smeļas enerģiju turpināt priecēt skatītājus uz skatuves, Jakovs smaidot atbild: «Ja negribi novecot, ir jāiemācās sevī visu mūžu saglabāt bērnišķīgu prieku.»





















































































