Rīga +3°C 
Izpildi testu
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Šo instrumentu grupa Pērkons 1984. gadā par tiem laikiem iespaidīgu summu – 15 tūkstošiem padomju rubļu – iegādājās Maskavā. “Sintezators ir Pērkona īpašums. Pērkonam bija instrumentu fonds, ko veidoja puse no nopelnītajiem honorāriem. Algas mums neviens nemaksāja, jo pēc padomju standartiem mēs skaitījāmies amatieri un mums nebija konkrētas likmes par koncertu kā, piemēram, Filharmonijas profesionāļiem. No tā, ko nopelnījām, kolhozs paturēja sev par autobusu, bet visa aparatūra bija mūsu – pašu nopelnīta,” atminas Juris Kulakovs.
Pēdējo reizi Pērkons koncertos vēsturiskais instruments skanēja pirms vairāk nekā desmit gadiem, taču tas joprojām ir pilnīgā darba kārtībā un glabā daudzas oriģinālās Jura Kulakova dziesmām programmētās skaņas.
Yamaha DX7 II FD sintezators bija tā laika pasaules līmeņa novitāte – Stenfordas universitātes zinātnieku izstrādātajam un Yamaha patentētajam instrumentam ir atšķirīgs sintēzes princips nekā tradicionālajiem analogajiem sintezatoriem. “Visa pasaule bija sajūsmā par šo instrumentu.
70. gadi bija pagājuši ar analogajiem sintezatoriem, un šis nāca kā supersvaigums ar īpašu dzidrumu un tādām skaņām, kuras analogie nav spējīgi radīt.
Tā elektrisko klavieru skaņa ir klasiska,” stāsta Pērkons līderis Juris Kulakovs, piebilstot, ka astoņdesmito gadu vidū un otrajā pusē pasaules rokmūzikā nav neviena ieraksta, kurā nebūtu ticis pielietots šis sintezators. Latvijā tolaik bija tikai daži šādi instrumenti, tostarp komponists Imants Kalniņš ar šo modeli uzsāka grupu Turaidas Roze.
Grupa Pērkons, godinot dzejnieku Māri Čaklo, šoruden vairākās Latvijas koncertzālēs skatītājiem piedāvās koncertprogrammu Cilvēk, tu esi! ar divu rokmūzikas lieldarbu atjaunojumiem. Koncertprogramma būs skatāma tikai četros koncertos – 17. oktobrī VEF kultūras pilī, 1. novembrī Liepājas koncertzālē Lielais Dzintars, 15. novembrī – koncertzālē Cēsis un 21. novembrī Ventspils teātra namā Jūras vārti.
Koncertprogrammā skanēs Imanta Kalniņa, Jura Kulakova un Jura Sējāna 1984. gada rokoratorija Kā jūra, kā zeme, kā debess un fragmenti no Jura Kulakova 2002. gada rokoperas Čigāns sapnī. Koncertprogrammas īpašie viesi būs Latvijas Nacionālā teātra aktieris Egils Melbārdis, mūziķe, avangarda māksliniece Elizabete Balčus un dziedātāja Annija Putniņa.
Rokoratorijas Kā jūra, kā zeme, kā debess pamatā ir Māra Čaklā 1981. gadā sarakstītā poēma balsīs ar tādu pašu nosaukumu, kas iekļauta 1982. gadā izdotajā dzejoļu krājumā Kurzemes klade.
Savukārt Jura Kulakova rokopera Čigāns sapnī tika iestudēta 2002. gadā Daugavpils teātrī Harija Petrocka režijā.
Poēmu mistēriju Čigāns sapnī Māris Čaklais rakstīja vairāku gadu garumā, un tā ir viens no pēdējiem dzejnieka darbiem.
Poēmas pamatā ir vēstījums par atmodas laiku un latviskās identitātes meklējumiem, par cilvēkiem, kuriem kā elpot svaigu gaisu nepieciešama mīlestība, gudrība, brīvība – trīs svarīgākās pamatvērtības, bez kurām cilvēks nevar iztikt arī šodien.
