«Esmu ievērojusi, ka šeit ir ļoti daudz cittautiešu. Nezinu, vai viņi šeit strādā vai atbraukuši kā tūristi, bet esmu lepna, ka Latvija atvērusi savas durvis,» Privātajai Dzīvei saka Ritmanis, kura jau otro reizi šogad no Amerikas ieradusies savu vecāku dzimtenē. Staigājot pa Rīgas ielām, viņa jūt, ka «te pazīst katru cilvēku», un vienmēr ap sirdi kļūst silti. Latvijā Ritmanis runā tikai latviešu valodā.
«Kad iekāpju taksī, runāju latviski. Es zinu, ka man mazliet ir akcents, bet es arī dzirdu, ka cilvēkam, kas man atbild, tāds ir. Tas liek domāt, ka viņš nav Latvijā dzimis cilvēks, tomēr mācās šīs valsts valodu,» novērojumos dalās komponiste.
Viņa cer, ka latviešu valoda arī paliks valsts vienīgā oficiālā valoda, un ir neizpratnē, kāpēc gan būtu jāprot krievu valoda. «Es neprotu krieviski. Ja man Latvijā kāds ko pajautā krievu valodā, parasti saku: «Jāni paņem māju.»
(Я не понимаю – PDz.) Tikai pāris reižu esmu saskārusies ar cilvēku neizpratni, kāpēc nerunāju krievu valodā.»
Ritmanis uzskata, ka valodas mācīšanās ir cieņas izrādīšana tai zemei, kurā dzīvo. Komponiste pati piedzima un uzauga Amerikā, latviešu valodu iemācījās no vecākiem. «Arī mans vīrs amerikānis ir apguvis latviešu valodu, mājās runājam tikai latviski. Tagad arī ar divgadīgo mazmeitiņu Liliju runāju tikai latviski. Viņai ļoti patīk dziedāt mūsu tautasdziesmas,» priecājas komponiste.
Vairāk par Lolitas gaitām Rīgā lasi žurnālā Privātā Dzīve!
Lasi izdevniecības «Žurnāls Santa» ✨ZELTA IZLASI✨










































































