Rīga -2°C 
«Es nezināju, ka viņa ir dziedātāja. Kad izlasīju rakstu par pazudušo sievieti, man kā ar āmuru pa pieri iesita – es viņu atpazinu, tā bija Paula,» stāsta jauniete, kura patlaban ārstēšanos turpina mājās.
«Man Paula šķita ļoti sabiedriska. Viņa klīnikā bija ieguvusi sev jaunus draugus, ar kuriem runājās, vakaros kopā skatījās televizoru. Mēs arī kopā gājām uz nodarbībām, visbiežāk satikāmies drāmas un mākslas terapijā. Atceros, drāmas terapeite visiem jautāja, uz kādu valsti katrs vēlētos aizbraukt, un Paula šajā jautājumā bija ļoti ieinteresēta. Viņa izskatījās gaidu pilna un priecīgi teica, ka gribētu aizbraukt uz Ameriku,» stāsta Simona.
«Aprūpes centrā valda brīvais režīms, tā ir vairāk kā sanatorija.
Pacientiem tikai jābūt atpakaļ uz zāļu došanas laiku un nodarbībām. Atpakaļ telpās jābūt tad, kad vārtus taisa ciet,» zina teikt jauniete. «Brīvdienās Paula mēdza aizbraukt uz mājām un vienmēr bija laikus atpakaļ. Viņas vecākus redzēju, kad bija atbraukuši un atveda kādas mantas.»
