Rīga +17°C 
#MumsIrSpārniNovērtē rakstu
-
3
-
0
-
0
-
1
-
0
-
0
-
0
-
Doma rakstīt grāmatu par Žagaru dzimtu Jura Žagara bijušajai sievai bijusi jau sen. «2017. gadā Žagaru dzimtas mājās «Kalna Žagari» svinējām Ziemassvētkus. Un Andrejs man pajautāja: «Kad tu uzrakstīsi par mums?» Man tā šķita lieliska ideja. Jau iepriekš mans vecākais dēls Matīss bija ieminējies, ka vajadzētu uzrakstīt grāmatu par Jura un Andreja mammu Viju. Viņš jau bija saglabājis ierakstos Vijas atmiņas par dzimtu, dzīvi Sibīrijā divos izsūtījumos. Iniciatīvu turpināt atmiņu pierakstīšanu pārņēmu es. Bijusī vīramāte man ļoti uzticējās. Vijai 95 gadu vecumā joprojām ir lieliska atmiņa,» žurnālam «Privātā Dzīve» stāsta Tatjana. Viņa sapratusi, ka grāmata būtu nepilnīga, ja tajā nebūtu izstāstīts par Vijas dzīves jēgu – dēliem – bijušo opernama direktoru Andreju Žagaru un Dailes teātra direktoru Juri Žagaru.
Tatjana atzīst, ka ar šķirto vīru Juri viņai saglabājušās labas attiecības.
«Tas, ka tu šķiries juridiski, nenozīmē, ka jāpazaudē cilvēciskās saites.
Mums taču ir kopīgi bērni un mazbērni,» skaidro viņa. Grāmatā Juris viņai atklājis daudzus viņa dzīvē nozīmīgus notikumus. «Daudz runājām arī par ne tik patīkamām lietām. Tās patiešām bija dziedinošas sarunas,» atminas viņa. Diemžēl Andrejs savu dzīvesstāstu Tatjanai vairs nevarēja pastāstīt, tāpēc to grāmatā atklāj viņa tuvākie draugi.
Vaicāts, vai Andrejam grāmata patiktu, Juris saka: «Viņš to būtu kārtīgi koriģējis, ko drīkst un ko nedrīkst publicēt. Taču viņam patiktu fakts, ka grāmata ir par visu dzimtu kopumā.»
Fragmenti no grāmatas «Brāļi Žagari»
Par vecāku šķiršanos
«1961. gada 26. janvārī Cēsīs piedzima Vijas un Nikolaja Serdjuku jaunākais dēls Juris. Likās, ka beidzot viņiem ir viss labam dzīves sākumam Latvijā – darbs, bērni, pat neliela mājiņa, bet laulība sāka irt kā steigā sadiegts krekls. Nikolajs dzēra, metās izklaidēs, kavēja darbu. (..) Kad jaunākais dēls bija trīs gadus vecs, Vijas un Nikolaja Serdjuku laulība tika šķirta.»
Par uzvārda maiņu
«Kad dēli bija pusaudžu vecumā, Vija piekāpās viņu prasībai atgūt dzimtas uzvārdu.
«Es visu laiku līdz tam biju Serdjuks, kas man nepatika. Riktīgi nepatika,» saka Juris.
Nākamajā dienā pēc uzvārda maiņas klases audzinātāja Cēsu 2. pamatskolā un pats Juris paziņoja, ka turpmāk viņš jāsauc par Žagaru. (..) Tajā pašā mirklī klasē atkal atskanēja: «Serdjuks…» Un teicējs bija neviens cits kā Jura labākais draugs. «Es saskaitos, teicu – viss, tiekamies pēc stundām garderobē! Viņš ienāca, es likos viņam virsū, mēs pamatīgi izkāvāmies. Visi puikas nāca līdzi, visiem bija interesanti skatīties. Es viņu sasitu. Man pēc tam bija ļoti žēl, jo es pēc tā strīda un kautiņa pazaudēju savu labāko draugu. Es nezinu, kāpēc viņš tā darīja. Bet man tā bija sarkanā līnija, goda lieta – tas Žagaru uzvārds.»
Par Andreju un Normundu Naumani
«Kādu dienu Naumanis ieradās institūta kopmītnēs kopā ar divmetrīgu puisi sprogainiem matiem. Tas ir Andrejs Žagars – Dailes teātra jaunais aktieris, Normunds iepazīstināja meitenes. (..) «Viņi abi intuitīvi sajuta, kur ir jaunas un svarīgas vēsmas.
Viņi varēja iepazīties ar telefona stabu, ja viņiem tas likās interesanti.
Andrejs vienmēr gribēja visu redzēt, dzirdēt, uzsūkt pēc iespējas vairāk informācijas, satikt gudrus cilvēkus, redzēt lielos vārdus, izstādes. Normundam bija līdzīgi, tāpēc viņi bija kopā.»
Par Andreja slimību
«Ziņa par Andreja slimību nāca kopā ar viņa pārliecību, ka viss būs labi, ka viņš izkulsies. Bet ikdiena mainījās. (..) Izpalika arī ar vērienu ieplānotās sešdesmit gadu jubilejas svinības. Tā vietā bija nelielas vakariņas Kalna Žagaros (..). «Jā, tas ir interesanti, kā cilvēki tiek galā ar šādiem emocionāliem pārdzīvojumiem,» Juris man teiks telefona sarunā gadu pēc brāļa nāves. «Andrejs bija mammas dzīves jēga un saturs, visu savu mūžu viņa veltījusi dēliem, bet, kad viens no viņiem mira, viņa nenomira, viņa izdzīvoja,» stāsta Juris.»
Vairāk lasi žurnālā «Privātā Dzīve»!
Novērtē rakstu
-
3
-
0
-
0
-
1
-
0
-
0
-
0
-
