Rīga -9°C 
Izbauda kārtīgu ziemu
«Dzimšanas dienas rīts sākās visai ekstrēmi. Ārā bija mīnus 18 grādu sals, nevarēju iedarbināt mašīnu. Nācās ar Bārtu uz skolu iet kājām – tie ir trīs kilometri vie nā virzienā,» stāsta Ilona. Lai gan todien viņai apsarmoja ne tikai mati, bet arī skropstas, mūziķe it visā saskata pozitīvo. «Tas bija tik foršs piedzīvojums! Mēs ar Bārtu bijām priecīgi. Lauku dabas skaistums ziemā ir neaprakstāms. Braucot mašīnā, to nevar izjust. Arī suns bija sajūsmā par sešus kilometrus garo pastaigu, tāpēc esmu pateicīga, ka mašīnu todien nevarēja pielaist. Bārts gan nokavēja kori, bet nekas,» teic Ilona.
Baložu-Ūdru ģimene Bebrenes pagasta lauku mājās Kalnāres saimnieko jau piecus gadus, taču līdz šim tur uzturējās tikai vasaras mēnešos.
«Šī ir mūsu pirmā ziema laukos. Par to sen jau sapņojām, bet ilgi nevarējām saņemties, tāpēc pārziemojām Rīgā.
Ironiski, ka tieši šogad, kad beidzot saņēmāmies, Latvija piedzīvo vienu no bargākajām ziemām. Tā mums sagādājusi kārtīgas ugunskristības,» neslēpj Ilona. Viņa gan nesūdzas. «Mums ir krāsniņa un arī sildītājs. Elektrības rēķins pēc šīs ziemas būs iespaidīgs, bet es ar to rēķinos. Lēnu garu remontējam lielo māju, jo viss prasa naudiņu, taču lēnītēm, maziem solīšiem, virzāmies uz priekšu,» saka viņa.
Aizkustina sirsnīgās dāvanas
Dzimšanas dienu 9. februārī Ilona nosvinējusi tuvo cilvēku lokā. «Nekad balles neesmu rīkojusi, neesmu no dzimšanas dienu svinētājām. Man patīk šo dienu pavadīt mieriņā, mājās, savā sulā vāroties. Kaimiņiene, kas dzīvo tepat pāri ceļam, sadāvināja visādas dāvaniņas. Ļoti jauks cilvēks, ik pa laikam man ceļa galā atstāj kādu paciņu,» stāsta jubilāre.
«Viņas meita man savukārt uzdāvināja pašas rokām veidotas zaļas auduma puķes. Tas bija tik mīļi. Pati sev es uzdāvināju puķes podiņos – alpu vijolīti un hiacintes. Tās man ļoti patīk. Kādreiz dzimšanas dienā ar ziediem lutināja Ūdris, bet tagad viņš man puķes nopirkt vairs nevar, tāpēc nopērku tās sev pati un priecājos.» Ilona ir ļoti aizkustināta, ka jubilejā saņēma tik daudz sveicienu no draugiem sociālajos tīklos. «Saņēmu ļoti daudz mīļas, iedvesmojošas vēstules un jutos patiešām īpaši. Bet no radiniekiem saņēmu to, kas mums visiem dara prieku, – naudiņu,» atklāj jubilāre.
Raksta trešo grāmatu
Runājot par saviem nākotnes plāniem, Ilona iesaucas: «Vai! To man ir tik daudz, ka spēj tik izdarīt! Šobrīd rakstu jau trešo grāmatu, kuru sauks Pilsēta ar Dzelzs vāku. Tā būs par pagājušā gadsimta 90. gadiem, maniem tīnes gadiem, kas pagāja Ventspilī. Sarežģīts, bet ārkārtīgi piesātināts laiks. Pieskaros tādām tēmām kā vardarbība, veicu tās izpēti un analīzi, jo laikā, par kuru rakstu, tā bija ļoti izplatīta parādība. Pasmaga tēma arī man pašai, taču vēlos to atrisināt,» skaidro Ilona.
