Dāvinām tev 75% atlaidi SANTA+ abonementam! 
Rīga -6°C 
«Renārs ļoti gribēja braukt uz Ameriku, bet mēs nezinājām, kā viņam tur nokļūt.
Es lūdzu Dievu – ja ir kāda iespēja, iedod mums to!»
sava dēla Renāra Krastenberga karjeras sākumu intervijā žurnālam KLUBS atceras viņa mamma Ilze. «Un tad sākās stāsts par cilvēkiem, ko Dievs mums uz laiku iedod. Mēs uzrunājām ģimenes draugu Edgaru Bunci, un viņš sazinājās ar cilvēkiem Amerikā, kuri bija ar mieru Renāru pārbaudīt. Mums bija nauda lidmašīnas biļetēm, un Edgars ar mūsu bērnu aizbrauca atrādīties uz Atlantu. Viņu paņēma komandā, bet uzreiz nenosauca summu, kas būs jāmaksā,» atminas viņa.
«Vienā vakarā Renārs neģīmī pienāca pie manis un nosauca summu.
«Mammu, man nekas nesanāks,» viņš nopūtās. Izdzirdot ciparu, es saļimu uz dīvāna un raudāju.
Tad dēlam teicu: «Ejam gulēt, rīt pateiksim tētim un domāsim tālāk.» Otrā rītā es vīram pateicu, cik jāmaksā par spēlēšanu Atlantā. Šī summa bija stipri pāri tam, ko bijām domājuši. Rolands ilgi domāja un tad teica – darām! Mums ļāva maksāt pa daļām, un, kad bija jāveic maksājums, mums bija precīzi tik daudz naudas, lai samaksātu par hokeju,» stāsta hokejista mamma.
Krastenberga vecāki atceras, cik grūti bija palaist puiku tik tālu prom. Kad pavadījuši Renāru uz ASV, abi visu vakaru raudājuši. Pēc gada Renāra karjera gājusi uz augšu. «Mums vairs nebija jāmaksā. Nākamās divas sezonas Renārs spēlēja Kanādā Ontārio hokeja līgas komandā Oshawa Generals, pēc tam uz diviem gadiem parakstīja līgumu ar ECHL komandu Wheeling Nailers, viņu paņēma arī uz AHL,» atminas sportista tēvs.
Ilze neslēpj – kad dēls devies uz ārzemēm, viņa sajutusi, ka viņas puika emocionāli attālinās no saviem vecākiem. Jautājusi padomu bijušajam hokejistam Oskaram Bārtulim.
«Viņš atbildēja: «Rakstiet vēstules, īsziņas, sūtiet filmiņas. Kaut viņš neatbild, rakstiet. Tas viņu stiprinās,» atminas Ilze.
«Lai to gaļas mašīnu izturētu, viņš klausījās dziesmu Saule, Pērkons, Daugava, grupu Sestā jūdze, Gacho,» atminas tētis Rolands.
Krastenberga vecāki atzīst – būšana hokeja saimē ģimenei sagādājusi daudz skaistu un emocionālu mirkļu. «Pēc vienas spēles Renāram teicu: «Renč, redzēju, ka tu atdod savu nūju bērniņam.» Viņš atbildēja: «Atceros, kā es Dinamo spēļu laikā tur stāvēju un gaidīju, kad spēlētāji uzsitīs man kulaciņu, atdos aizlauzto nūju. Zinu, ko tas nozīmē bērniem, jo zinu, ko tas nozīmēja man.» Šīs nūjas Renārs turēja pie gultas, tās mājās stāv kā relikvijas. Tā ir sinerģija, kad tu dod un saņem pretī,» tā hokejista mamma.
