Lasi izdevniecības «Žurnāls Santa» ✨ZELTA IZLASI✨ 
Rīga +4°C 
«Es nedomāju par to, kas paliks no mana aktiera mūža. Tādās apcerēs neiedziļinos un traģiski neskatos, ka mani aizmirsīs kā aktieri. Man galvenais ir mani četri bērni: Liene, Reinis, Jorens, Justs, un manas burvīgās mazmeitas: Katrīna Paula, Estere Karlīna un Helma Elizete,» žurnālam Ievas Stāsti atzina aktieris Ģirts Jakovļevs. «Bērni un mazmeitas vienmēr būs mana dzīve, un man ir svarīgi, lai viņiem dzīvē viss izdodas. Apziņa, ka viņi man ir un pēc manis paliek tāds turpinājums, ir ļoti laba un pacilājoša.»
Pirms diviem gadiem Ģirts Jakovļevs noslēdza savas darba gaitas Nacionālajā teātrī. Uz šīs skatuves viņš spēlēja 63 krāšņus gadus. Vaicāts vai ļaudis ārpus teātra Ģirtu Jakovļevu aizvien pazīst, viņš pirms dažiem gadiem žurnālam Santa sacīja: «Ne jaunāki par tiem, kam gadu trīsdesmit četrdesmit. Bet
vispār jau atpazīstamība man ļoti daudz ir palīdzējusi. Piemēram, veikalā.
Lūdzu divsimt gramu – to un to. Pārdevēja paskatās man acīs un godīgi pasaka: «Nē. Citreiz.». Padomju laiks ar blatiem šausmīgi mani sabojājis. Kad jāizvēlas, ko no plaukta paņemt, vairs nemāku iepirkties. Zvanu un prasu sievai – to, to vai šito? Blata sistēmā man vienkārši iedeva visu, kas nu tas labais bija. Arī manu ģērbšanās stilu padomju laikā ietekmēja blats, tagad – sieva. To nu gan nevelc, viņa saka. Un pārmet – cik tu ilgi vari valkāt vienas un tās pašas drēbes! Nu, konservatīvs esmu,» smējās viņš.
Kad Rīgas Kinostudijā tapa filma Pūt, vējiņi! un lēma, kurš spēlēs Uldi, Vija Artmane cīnījusies par Jakovļevu: tāda temperamenta neesot nevienam citam aktierim. Ulda tēls Ģirtam uzlika zīmogu: magnētisks, postošu kaislību plosīts vīrietis. Viņš filmā ienāca ar rūdīta aktiera slavu, pārgalvīgs, dabiski melniem matiem, daži pat teikuši – kā tāds guculis. «Man bija trīsdesmit gadu. Pārāk daudz gluži šekspīrisku jūtu saistās ar šo lomu… Stiprs vīrietis, bet no Baibiņas tomēr aizmiglojas. Nekad nav ar tādu meiteni saskāries, jo citas ir nākušas pašas. Meita, manis iegribēta, vai ar labu, vai ar ļaunu, būsi mana līgaviņa… Tā ir vīrieša apliecināšanās. Dzīvē attiecībās ar sievietēm tā nekad neesmu darījies.
Bet ļoti daudz ko man pieraksta, no malas tā izskatās, bet tā nav.
Piemēram, saka, ka es esot briesmīgi kārtīgs. Arī tas tā nav.»
Arī tagad, kad Ģirta mati pavisam balti, viņa acīs vēl aizvien ir uguntiņa, un viņš izstaro īpašu pievilcību. Pielīdfzēju vēstules viņš sakrājis, un to ir daudz. Arī beidzamajos gados pa kādai gadoties, taču Ģirts uz tām nekad nav atbildējis.
