Lasi izdevniecības «Žurnāls Santa» ✨ZELTA IZLASI✨ 
Rīga +5°C 
Tieši pirms 43 gadiem, 27. maijā Lilita pēc smaga mēneša slimnīcā atvadījās no šīs pasaules. Daudzi leģendāro aktrisi pazīst kā gaišo vecmāmuļu no filmas Limuzīns Jāņu nakts krāsā, taču aktrise bija īsta pilsētniece un pilnīgs pretstats Mirttantei. Tomēr
Bērziņai un Mirtai bija kas kopējs – viņas bija uzticīgas savam Jānim,
un mūža nogalē palika vienas, bez mīļotā vīra blakus.
Daudzos aprakstos par Lilitu Bērziņu teikts, ka viņa bija vientuļa un alka īstu, ne teātra draudzību. Ar savu Jāni, toreiz arī Dailes teātra aktieri, vēlāk Latgales teātra režisoru Jāni Priedi aktrise apprecējās 1928. gadā. Viņš bija liela auguma, interesants cilvēks, labi izglītots. Pēc četriem gadiem viņiem piedzima Lilita. Meitiņu abi bieži ņēma līdzi uz teātri, kur viņu mīļi iesauca par Lolīti – ietekmējoties no Raiņa Lellītes Lolītes.
Līdz 1947. gadam Priede turējās Dailes teātrī, bet viņa dzeršanas nelaime postīja paša un arī Lilitas dzīvi. Lai gan abu ceļi šķīrās vēl pirms Jāņa Priedes aiziešanas mūžībā 1948. gadā. «Ja vajadzēja oficiāli dokumentos parakstīties, oma līdz mūža beigām vienmēr rakstīja dubultuzvārdu – Lilija Priede-Bērziņa,» žurnālam Ievas Stāsti atklāja aktrises mazdēls Edgars.
Kad abi bija kopā, vasarās bieži brauca uz Kūrēniem Vecpiebalgā – Jāņa tēvs Pēteris Priede bija pircis šo zemi no muižkunga, Jānis to bija mantojis, un vasaras atvaļinājumos viņi mīlēja tur būt. Lai gan abu meitai bija vien 15 gadi, kad tēvs nomira, viņas atmiņās tēvs palika sirsnīgs un mīļš.
«Zinu, ka viņš bijis labs aktieris dramatiskajās lomās, bet šņabītis ņēma virsroku,
mūža beigās Piebalgā nodzērās, uz Rīgu pat nebrauca…» stāstīja Edgars.
Vēlāk Lilitai izveidojās ilgstoša un nopietna draudzība ar aktieri un režisoru Juriju Jurovski, augstas klases kultūras cilvēku.Viņš brīvi runāja latviski, lai gan patiesībā bija gruzīns Georgijs Saruhanovs, dzimis Tiflisā, strādājis Krievijā un tur pieņēmis pseidonīmu Jurijs Jurovskis, bet 1924. gadā emigrējis uz Latviju. Rīgā viņš dibināja un vadīja Strādnieku teātri, kuru pēc 1934. gada 15. maija apvērsuma slēdza. Jurovskis cienīja Latvijas kultūru, veidoja iestudējumus daudzos latviešu teātros. Viņš bieži viesojās Lilitas Bērziņas mājās, un tā bija vairāk nekā skaista draudzība.
