FOTO: Viņi nopirka graustu un pārvērta pasakā. Ciemos pie Lauku sētas saimniekiem Tambergiem

Nupat TV ekrānos nonākusi skatītāju iemīļotā šova Lauku sēta jaunā sezona, un šoreiz dalībnieki mēģinās sapost ļoti īpašu vietu Latvijā – Bangotnes ūdensdzirnavas un to apkaimi. Šī īpašuma saimnieki ir Andris Tambergs, kas strādā Zemessardzē, un viņa sieva Kuldīgas Tehnoloģiju un tūrisma tehnikuma vecākā lietvede Margita Šibaņenkova-Tamberga.

«Mēs esam lieli Lauku sētas fani. Ar interesi esam skatījušies šovu jau no pirmās sezonas un

sapratām, ka šobrīd darbarokas mums noderētu.

Pieteicāmies un ļoti priecājamies, ka no visām saimniecībām tikām izvēlēti tieši mēs,» saka Andris Tambergs.

Šī bija pirmā reize šova vēsturē, kad saimnieki un dalībnieki dzīvojuši vienā ēkā, tāpēc pāris lūdza ievērot vairākus noteikumus, un visi tos apzinīgi arī ievērojuši. «Mums bija tik skumji, kad viņi brauca prom! Visa komanda bija tik saliedēta un draudzīga. Tā bija forša kopības sajūta, kas, manuprāt, ir daudz vērtīgāka par naudu vai mašīnu,» spriež Tambergs.

Atceroties to, kā Tambergi nolēma kļūt par lauku sētas īpašniekiem, Andris stāsta: «Aizputē man bija autoserviss, kuru nopirku 2012. gadā. Pie manis strādāja kādi pieci cilvēki, dažkārt studenti. Biju vāveres ritenī, no kura netiku laukā. Strādā, bet visa nauda pazūd maksājumos. Ar sievu sapratām – pietiek! Kaut kas jāmaina.» Viņi sākuši pētīt lauku īpašumu tirgu, līdz uzgājuši senas ūdensdzirnavas. Savu pilsētas māju Tambergi pārdeva un naudu ieguldīja ūdensdzirnavās.

«Sākumā te nebija ne logu, ne durvju, ne jumta. Viss bija sagrauts un izdemolēts.

Oficiāli šīs dzirnavas skaitījās grausts. Tomēr cauri krūmiem un brikšņiem spēju saskatīt, ka šīm dzirnavām ir vērtība,» atminas saimnieks.

«Kad sakrāju naudu un atvedu uz šejieni pirmo būvnieku, viņš teica, lai metu mieru, jo te neko nevar saglābt,» stāsta Andris. Viņš gan nebija gatavs tik ātri padoties. «Tad nu, lai ēku glābtu, talkā aicināju brālēnu. Palēnām tika ielikti logi, durvis, caurumi sienās pazuda. Sākumā šeit nakšņot bija diezgan ekstrēmi, jo nebija jumta, bet nekas – tas norūdīja. Ar laiku uzlikām dakstiņu jumtu. Tagad apkārtējie saka – cik šeit ir skaisti!» lepojas viņš.

Tagad Tambergi rosās 600 kvadrātmetru lielajās divstāvu ūdensdzirnavās un četros hektāros zemes. Ir arī pašiem savs dīķis. Tambergs atzīst – lai gan lauku īpašumā vēl ir daudz darba, viņu šeit pārņem īsta laimes izjūta. «Mēs dzīvojam šeit jau trešo vasaru. Man, strādājot Zemessardzē, alga nav liela, bet mums pietiek visam, jo arī rēķini nav lieli. Šeit varu celties, kad gribu. Man neviena priekšnieka nav!» priecājas Andris.

«Joprojām viss ir būvniecības procesā, jo mums nav bagātu vecāku,

bet būvniecības izmaksas ir ļoti augstas,» atzīst saimnieks, tāpēc daudz jādara pašam.

Tambergi sapņo nodarboties ar tūrismu. «Pagaidām vēl to nevaram, bet gribam, lai ūdensdzirnavas ir mūsu peļņas avots,» teic saimnieks. Tālākā nākotnē šeit iecerēts atvērt dzirnavu muzeju un atpūtas vietu 19. gadsimta stilā, kur varētu baudīt klusumu un mieru pie dabas krūts.