Lasi izdevniecības «Žurnāls Santa» ✨ZELTA IZLASI✨ 
Rīga +6°C 
Jūlija nogalē Berģu kultūras nama gaitenī «Privātā Dzīve» pamanīja kādu rokmūziķi, un tikai ar pūlēm šajā brīvdomīga izskata kungā sazīmēja allaž eleganto aktieri Normundu Laizānu.
Jautāts, vai tagad kļuvis par rokmūziķi, Laizāns smaidot saka:
«Šis ir tāds maziņš vasaras plezīrs!»
Viņš sapucējies, lai iejustos mūziķa tēlā izrādē Mani mīļie radiņi. Ģitāru uz skatuves gan spēlē pa īstam. «Šis instruments man nav gluži svešs, savulaik ģitāru esmu spēlējis. Tiesa, ne šādu, bet akustisko. Apguvu to pašmācības ceļā. No tā laika atceros diezgan daudzus akordus.»
Ģitārspēli viņš sācis mācīties tāpēc, ka gribējis dibināt savu mūzikas grupu. «Tolaik gandrīz visiem čaļiem videnē tāda bija, un arī es gribēju nodibināt savējo, tādēļ sāku mācīties spēlēt giču. Manai grupai gan bija bēdīgi ar naudām, mums nebija pat īstu bungu. Bundzinieks vienkārši bungāja pa koka krēslu,» atceras Laizāns.
Arī gari mati Laizānam nav nekas nebijis. «Jaunībā man mati bija līdz pleciem. Tajā laikā bija tāda mode – gari mati un bikses ar paplatinātiem galiem,» stāsta aktieris. Tolaik aktiera galvu rotājis kupls un čirkains matu ērkulis. Normunds gan piebilst, ka ilgviļņus neesot licis – mati esot sprogojušies paši no sevis. «Man viss bija dabisks. Vēl joprojām ir,» palepojas Laizāns.
Vairāk lasi un skati žurnālā Privātā Dzīve!
