«Mīlestība nav gaidīšana. Tiklīdz Tu gaidi, tā kļūst par maiņas darījumu. Es dodu, lai saņemtu pretī. Bet mīlestība nedarbojas pēc šiem nosacījumiem. Dārzā, kur puķei pietrūkst lapiņa, Tu nedomā, vai tā vēl ir mīlestības vērta. Sunītis, kas reizēm rej, kad nevajag, nezaudē savu vērtību. Bērnus vai tad mīl tikai tad, kad viņi klausa? Un partneris. Visgrūtāk iet ar partneri. Jo visi ko gaida. Bet. Mīlestība nav nosacījums. Tā ir klātbūtne.
Šodien, 10. oktobrī, man paliek 47. Arī tas pāries. Bet mīlestība paliek. Nepāriet.
Nebeidzas. Tas man ir ļoti skaidrs,» ar šādu atziņu savas dzimšanas dienas rītā dalījies gaviļnieks un sociālajos tīklos publicējis aiti, kur var sūtīt dāvanas – proti, veikt ziedojumus.
«Nekad neesmu svinējis savas dzimšanas dienas. Manā dzīvē ir citi, daudz būtiskāki datumi. Ko gan man, pieaugušam cilvēkam, vajag?
Smalkas dāvanas mani nepriecē, pats varu apmierināt savas vēlmes un vajadzības,»
savulaik žurnālam Privātā Dzīve sacīja Aldis Gobzems, kurš tagad sevi sauc par Arigo Toro un kopā ar savām atvasēm dzīvo Spānijā.
Savukārt 35. dzimšanas dienā viņš publiskoja pārdomas par to, kas būtu jādara vīrietim spēka gados. Pēcāk gan viņš atzina: «Tur bija daudz ironijas. Idejiski nekas nav mainījies. Vēlējos iezīmēt problēmas, kuras raisa jautājumu – jauns, veselīgs un veiksmīgs vīrietis mūsu sabiedrībai ir vajadzīgs tikai tāpēc, lai viņu noķengātu sociālajos tīklos?
Greizsirdība uz veiksmīgiem, aktīviem un drosmīgiem cilvēkiem vēl aizvien ir pārmērīga.
Jābeidz baidīties no spēcīgām personībām, jo ar viduvējībām bez sava viedokļa un mugurkaula būs grūti sasniegt tos labklājības augstumus, par kādiem sapņojam.»
Lasi izdevniecības «Žurnāls Santa» ✨ZELTA IZLASI✨

















































































