FOTO: «Agrāk gāju uz zoodārziem, tagad – uz kapsētām.» Mūziķim Daksim neparasts hobijs

Apciemo dižgarus

Vīnes centrālā kapsēta ar 330 000 kapa vietām ir otrā lielākā Eiropā, un tajā apbedīti ap 3 miljoni cilvēku, arī pasaulslaveni zinātnieki, mākslinieki, politiķi. Savulaik mūziķim Imantam Daksim bija tradīcija apskatīt zoodārzus, bet tagad tās ir kapsētas.

Par Austrijas galvaspilsētas centrālo kapsētu latvietis teic, ka tā atgādina greznu jūgendstila skulptūru parku.

«Tā ir ļoti liela, visi kapi ir grezni un kopti.

Tā ir kā kapakmeņu izstāde. Man šķiet, ka tur apglabātie visi bijuši sabiedrībā ievērojami un turīgi ļaudis, parasto mirstīgo tur nav,» saka Daksis.

Stāstot, ko Vīnes centrālajā kapsētā atradis, mūziķis atzīst, ka tās bijušas vairāku dižgaru kapavietas. «Ludvigs van Bēthovens, Francs Šūberts, Johanness Brāms ir daži no viņiem. Biju arī pie Volfgangam Amadejam Mocartam ierīkotā kenotafa.

Mocarts pats atdusoties blakus kapsētā, bet viņa kaps ir zudis,» zina stāstīt Daksis.

Imants teic, ka nav klasiskās mūzikas pārstāvis, bet ģimenē ir ļaudis, kas tikai to klausās. «Pats nešķiroju žanrus, klausos dažādu mūziku, bet mani norezonēja, ka bija iespēja pabūt Centrālajā kapsētā, kur atdusas šie izcilie komponisti un mūziķi.

Tas ir tāds patīkams ķeksītis, ko ievilkt savu ceļojumu un apmeklēto vietu arhīvā.

Ja runā par Bēthovenu un Mocartu, viņi mani vairāk fascinē nevis ar to, ka ir klasiskās mūzikas pārstāvji, bet gan ar savu spēju piekļūt smalkās sfēras resursiem. Tie ir cilvēki, kas atstājuši lielu un zināmu nospiedumu vēsturē,» filozofē Daksis.

Kā par kapiem rūpējas citās valstīs?

Mūziķis teic, ka pirms kāda laika bijis Parīzē, un tur viņš apmeklēja Perlašēza kapsētu, kur apbedīts mūziķis Džims Morisons, dziedātāja Edīte Piafa, arī rakstnieks Oskars Vailds. «Arī Parīzes kapi bija grezni, par tiem rūpējas, tomēr

Francijā vēsturiskais mantojums netiek tik labi uzturēts kā Austrijā.

Laikam francūžiem ir lielāka interese par aktuālo, kamēr austrieši kapu lietās ir precīzāki un vairāk par tiem rūpējas. Droši vien tas saistīts ar mentalitāti,» spriež Imants.

Kapos viņš bijis arī Grieķijā. «Tur ir ļoti daudz kapsētu un tās ir visdažādākās.

Skaties – pļava vai mežs, bet patiesībā tie ir kapi.

Tā izveidojies tāpēc, ka tur daudzviet dažādos laikos notikusi karadarbība. Atēnas vispār ir neparastas – nedaudz parokot, tur var atrast visdažādākos vēsturiskos priekšmetus,» tā Daksis.

Mūziķis atzīst, ka ārzemēs kapus apmeklē ne tikai tāpēc, lai apskatītu vietas, kur dus slaveni ļaudis. «Ja godīgi, tās ir teritorijas, kur pilsētvidē varu rast mieru un pabūt klusumā.

Romantiskāki man šķiet kapi, kas ir nevis tik uzfrišināti kā Vīnē,

bet gan, piemēram, mūsu pašu Rīgas Lielie kapi, kas izskatās pēc parka ar pieminekļiem. Pavasaros te aug zilas puķītes, pēdējie apbedījumi, man šķiet, tur bija 20. gadsimta sākumā. Latvijā kapiem piemīt tāda savdabīga enerģētika, kas tik tiešām ir gluži kā no veļu valstības,» saka Daksis.

Vairāk lasi žurnālā Privātā Dzīve!