Rīga +2°C 
Izpildi testu
Novērtē rakstu
-
7
-
0
-
0
-
1
-
0
-
3
-
0
-
Turēt tīrus vārdus un domas
«Vārdformulas parasti ir bagātas ar metaforām un līdzībām, kam dziedināšanas procesā jau izsenis bijusi īpaša loma. Ar stāstu un metaforu palīdzību tika ietekmēta cilvēku izturēšanās, mainīta attieksme un arī veicināta atveseļošanās. Šī tradīcija un reizē metode, kā norāda psihoterapeits, Tībingenes universitātes profesors Dirks Revenstorfs ir tikpat sena kā sazināšanās ar valodu.
Viņš uzsver, ka metaforas gan palīdz distancēties no esošās situācijas, gan arī modina svarīgas atmiņas un raisa jaunas asociācijas, tādējādi palīdzot rast risinājumu. Senajās tradīcijās metaforas tika ievītas pasakās, audzinošās līdzībās, dziesmās un, protams, buramvārdos. Tautas ārstniecībā lietotie buramvārdi ir īpaši bagāti ar spilgtām metaforām, kuras prātam šķiet grūti aptveramas, bet nodod spēcīgus impulsus zemapziņai.
Tā kā pati esmu pētījusi vārdu dziļo psihoemocionālo nozīmi, cenšos turēt tīrus vārdus un to pamatu – savas domas. Tas mums visiem būtu ļoti svarīgi, īpaši šajā laikā, kad vairums ļaužu ir uzvilkti un nervozi. Vajadzētu apzināti censties kontrolēt savas domas un negatīvās aizraidīt prom labi ātri, tās nevairojot un neaudzējot lielākas. Tā ir apzinātība, savu domu un vārdu pārvaldīšana, kas mums visiem jāmācās.
Protams, ka tas nav viegli, bet esmu dzirdējusi gana daudzu cilvēku stāstus, kā viņi, uzturot un vairojot sevī baiļu domas, ir tikuši pie nopietnām kaitēm vai problēmām. Savukārt, mainot savu attieksmi un domāšanu pozitīvā virzienā, cilvēki spēj sevi sakārtot un uzturēt veselu. Ne velti tautas tradīcijā jau minēts tīru domu un vārdu spēks, piemēram: «Kad prāts un vārds tev tīrs, tad visur esi vīrs.»»
Kā sevī kultivēt pateicību?
«Tautas dzīvesziņā pateicības pozitīvā ietekme uz cilvēku savstarpējām attiecībām parādās dažādos veidos. Pateicība pausta gan dieviem, gan dabas norisēm, gan līdzcilvēkiem. Tā bijusi dažādu sadzīves un svētku rituālu svarīga sastāvdaļa. Pateicības paušana dažādās sabiedrībās bija un joprojām ir cieši saistīta ar cilvēka pasaules izpratni un attiecībām ar dieviem, kas parasti tiek veidotas ar rituālu palīdzību. Daudzi no tiem ir tieši pateicības rituāli. Uz pateicības saikni ar dievišķo norāda latviešu valodas vārda paldies izcelsme. Tas veidojies, saplūstot frazeoloģisma Palīdz, Dievs vārdiem. Mūsdienu valodas lietojumā tas vēl joprojām pazīstams kā sasveicināšanās un novēlējuma formula: Dievs palīdz!
Gan psiholoģijas, gan neirozinātņu pētījumi rāda, ka īsti izjusta pateicība rada pozitīvas emocijas, kas labvēlīgi ietekmē kopējo cilvēka dzīves kvalitāti. Piemēram, Dienvidkalifornijas Universitātes psiholoģijas un neirozinātņu pētnieku grupa ar klīniskiem pētījumiem pierādījusi, ka pateicības izpausmes labvēlīgi ietekmē gan fizisko, gan garīgo veselību, gan arī sociālās attiecības.
Apzināti praktizēta vai negaidīti provocēta, pateicība veicina savstarpējo attiecību uzlabošanos, palielina sociālās integrācijas sajūtu un tuvību, kā arī var samazināt garīgo slimību simptomus.
Mūsdienu pētījumi apliecina tautā novēroto pateicības pozitīvo ietekmi uz cilvēka psihoemocionālo stāvokli. Piemēram, neirozinātņu pētnieki ar mūsdienu metodēm izzina pateicības ietekmi uz smadzeņu darbību. Šie pētījumi pierāda, ka pateicība ir saistīta ar labsajūtas veidošanos un veicina fizioloģiskās veselības uzlabošanos. Pateicība uzlabo cilvēka apmierinātību ar dzīvi, kā arī noturību pret slimībām. Regulāras pateicības izpausmes uzlabo miega kvalitāti, samazina stresa līmeni un izdegšanas sindromu, mazina depresīvās sajūtas. Tātad šie pētījumi fizioloģiskā līmenī pamato jau agrāk citu zinātņu nozaru pierādīto pateicības sajūtas pozitīvo ietekmi uz cilvēka fizisko un garīgo veselību.
Līdzīgas atziņas atrodamas latviešu folkloras materiālos, tur redzams, ka pateicība apzināti lietota labsajūtas uzlabošanai. Tā izmantota, lai atbrīvotos no apkārtējo negāciju ietekmes, kā arī – lai atvairītu pazemojošu un noniecinošu attieksmi. Kā rāda folkloras piemēri, tautas dzīvesziņā gadu gaitā bija izveidojusies pieredze, kas līdzīga mūsdienu psihoterapeitu konstatējumiem, proti, ka pateicība palīdz pozitīvu emociju veidošanā un apziņas paplašināšanā, neļaujot fokusēties uz sīkām neveiksmēm. Tā rosina vērtēt dzīvi plašāk un ieraudzīt kopskatu, kurā labo lietu krietni vairāk nekā negatīvo. Tautasdziesmas nes vēsti, ka pateicība palīdz pārveidot smagās emocijas gaišās, vēršot uzmanību uz attiecīgās situācijas pozitīvajām lietām un tādējādi atlaižot negatīvās sajūtas:
Paldies saku tiem ļaudiem,
Kas man mazu nicināja:
Nu man laiks lielai augt,
Lielu pūru darināt.
Valodiņu tiltu gāju,
Brāliņos(i) dzīvodama.
Paldies, ļaudis, par valodu,
Jel kājiņas neapmirks.
Līdzīgā veidā pateicība pausta, noslēdzot un atlaižot pagājušas lietas vai pārtraucot un pabeidzot neveiksmīgas attiecības. Piemēram, tautas parunas ieteikums: «Saki paldies, ka tiki no viņa vaļā.» Šajā ieteikumā izteikta psiholoģiski dziļi pamatota doma, jo, pasakot paldies bijušajam partnerim, ir vieglāk atbrīvoties no aizvainojuma un rūgtuma. Ar pateicību atvadoties, ir vieglāk palaist aizejošo un saskatīt to labo un vērtīgo, ko aizsāk un veicina šādu attiecību pabeigšana:
Paldies saku tam puišam,
Kas ar mani nicināja;
Pūriņš auga augstumā,
Vilnainīte kuplumā.
Šīs tautasdziesmas lieliski ilustrē mūsdienu psihoterapijas atzinumu, ka pateicība dod impulsu cilvēka iekšējai motivācijai un tālākai darbībai. Tieši šīs iedarbības dēļ ar depresiju sirgstošiem pacientiem tiek ieteikts regulāri praktizēt pateicības paušanu, katru dienu uzrakstot vai izsakot pēc iespējas vairāk pateicību.»
Vārdi stiprina imunitāti
«Ļoti līdzīgi kā pateicība arī citi labie un mīļie vārdi, labās domas veicina pozitīvu emociju veidošanos un palīdz uzlabot cilvēka dzīves kvalitāti. Mūsdienās pozitīvo domu ietekmi daudz pēta psihoneiroimunoloģija. Saskaņā ar to mums šobrīd vajadzētu pēc iespējas vairāk labu vārdu, labu domu un labu iespaidu, jo pozitīvas emocijas palīdz stiprināt mūsu imunitāti un veselību, turpretī negatīvie impulsi to vājina.
Nozīmīgus pētījumus šajā jomā veikusi amerikāņu zinātniece farmakoloģijas doktore Kendisa Perta. Viņa atklājusi, ka neiropeptīdi jeb molekulas, kuras nemitīgi atrodas cilvēka asinsritē un peld starpšūnu telpā, acumirklīgi reaģē uz katru emociju un noskaņu, tādējādi nododot emocionālo vēsti visam ķermenim. Ar šīs molekulu funkcijas atklāšanu tika apstiprināta senajām tautām zināmā patiesība, ka cilvēka ķermenis un dvēseliskās izpausmes ir savstarpēji cieši vienoti. Ķermenis sajūt katru emociju, kas pārņem cilvēku.
Katra ķermeņa šūna jūt, kad noskaņojums kļūst nomākts un depresīvs. Līdz ar to pavājinās cilvēka imūnsistēma, aizsardzības spēja pret slimībām.
Toties katrs pozitīvais domu un emociju impulss veicina ķermeņa dzīvības spēka un imunitātes aktivizēšanos.
Senajās tradīcijās bija noteikti tabu vārdi, kurus nedrīkstēja lietot, lai nepiesauktu nevēlamu, bīstamu parādību vai slimību. Piemēram, čūsku vai vilku nedrīkstēja saukt vārdā, tāpat arī kaites. Nevēlamo sauca citos vārdos un pieminēja tikai nepieciešamības gadījumā, lai lieki nevirzītu un nefokusētu domas uz to. Tautā šīs zināšanas izveidojās gadsimtu ilgas pieredzes gaitā un tika apzināti nodotas tālāk. Mums atliek vien izvēlēties, vai vēlamies tās atzīt un pārņemt.
Jebkuram pozitīvam impulsam ir liela nozīme cilvēka kopējās pašsajūtas un veselības uzlabošanā. Katram jau droši vien ir savi vārdi, kas attiecīgos brīžos palīdz. Man palīdz dažādas tautasdziesmas, piemēram,
Nāc, Dieviņ, pats palīdzi
Grūta darba padzīvāt;
Tev, Dieviņ, spēks, varīte,
Tev gudrais padomiņš.
Ikdienā lietojot, tur var ielikt piemērotus vārdus par dienu vai laiku, var kādu vārdu pielāgot savai izloksnei, lai būtu paša sajūtai atbilstoši un vieglāk lietot.
Valodas uztvere ir ļoti svarīga. Noteiktā valodā paustās terapeitiskās metaforas, mantras iedarbojas uz tiem, kuri spēj uztvert šo valodu. Uz tiem, kuri attiecīgo valodu nesaprot, iedarbojas skaņa un ritms. Sakrālo dziesmu skaņas, kas gadsimtiem ilgi slīpētas, iedarbojas ar savu dziedinošo vibrāciju. Uztverot arī tekstu, iedarbība noteikti ir dziļāka.
Šobrīd iesaku apzināti visapkārt meklēt pozitīvus impulsus, iepriecināt sevi ar labām lietām, mīļām dziesmām, patīkamām un aizraujošām nodarbēm, ar pastaigām pie dabas, ar prieku par sniegu, par saules stariem un mīļiem cilvēkiem.»
