Abonē SANTA+ un saņem astrologa prognozi savam nākamajam gadam!
ABONĒT!
  • Estrādes zvaigzne Ojārs Grinbergs: Esmu viens un egoists

    Dzīvesstāsti
    Sandra Eglīte
    Sandra Eglīte
    4. janvāris, 2022
    Komentēt

    Drukāt

    Saglabāt

    Foto: F64
    «Lai nu ko, bet ar naidu es neko neesmu darījis,» saka Ojārs Grinbergs.
    Nākamais: Ar Margaritu un bez viņas

    Raksts publicēts žurnālā Ievas Stāsti 2013. gada 42. numurā. 

    «Nezinu, kāpēc mamma man ielika tādu vārdu, nepaprasīju. Kad laukos dzīvoju, tur vairāki zirgi bija Ojāri. (Smejas.) Bērnībā pa vasarām mamma mani sūtīja uz Lesteni, kur dzīvoja vecāmāte. Nē, mammucītis nebija stingrs! Viņai jau nebija laika mani audzināt, vajadzēja daudz strādāt, garas maiņas VEF, kur viņa bija strādniece. Tēvu aizveda uz Krieviju un nomušīja, mamma otrreiz neapprecējās, tā nu mēs divatā dzīvojām. Patiesībā es izaugu savā vaļā. Esmu Vārnu ielas puika. Paldies Dievam, ka man trāpījās krietni draugi! Mēs visi izkūlāmies dzīvē, nenogājām no ceļa. Dzīvojām trūcīgi. Atceros laikus, kad nebija lāgā, ko ēst. Un tad vēl tos šausmīgos gadus, kad visi par visu ko baidījās… Man ļoti patika Andersena pasakas, tās lasīju aizgūtnēm. Taču mamma agri vakaros slēdza laukā gaismu. Ne jau taupības nolūkā, bet gan aiz bailēm, lai kāds nepaziņo, ka mums vēlā stundā vēl deg elektrība. Tas varēja šķist aizdomīgi… Tā nu es lasīju grāmatas zem segas ar bateriju.

    Vai man tēva trūka?

    Nezinu… Redziet, es jau nezinu, kā tas ir, kad tēvs blakus, un, ja nezini, ka var būt citādi, dzīvo tā, kā ir, un tad šķiet, ka tā arī jābūt.

    Bet tēvabrālis Voldemārs man visu mūžu aizstāja tēvu. Viņa meita – mana vienīgā māsīca – diemžēl traģiski gāja bojā divdesmit piecu gadu vecumā. Tad onkulim nomira sieva un viņš palika viens. Vienmēr gāju pie viņa aprunāties. Kad kļuvu populārs, tēvabrālis vāca visu, ko par mani publicēja, – rakstus, bildes… Mammucītim jau arī dikti patika, ka es kļuvu par dziedātāju. Viņa to paspēja pieredzēt. Patiesībā tas ir skumji, ka man vairs nav radu, – ne māsīcu, ne brālēnu, ne viņu bērnu… Esmu palicis viens.

    Tā kā augu viens, esmu arī egoists. Reizēm tas dzīvē traucējis, bet reizēm – noderējis. Jo par kājslauķi citiem arī nedrīkst kļūt!»

    Nākamā lapa

    0 komentāri

    Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

    Pievienot komentāru

    Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

    Satura mārketings

     

    Veselība

    Vairāk

    Receptes

    Vairāk

    Personības

    Vairāk

    Skaistums un mode

    Vairāk

    Bērni

    Vairāk

    Māja un dārzs

    Vairāk

    Izklaide

    Vairāk

    Labākai dzīvei

    Vairāk

    Aktuāli

    Vairāk

    Abonē