«Es mēģināju glābt vīru»: Lauku sētas zvaigzne atklāj, kā dzīvo pēc vīra pašnāvības

Attiecības sākās gluži kā pasakā

Maritu skatītāji iepazina tādos raidījumos kā X Faktors, Ir talants!, Zilonis studijā un nu jau arī Lauku sētā. Liktenis viņu nav žēlojis – jaunībā sapņoja par kārtīgu ģimeni un dziedātājas karjeru, bet, kad sievietei bija ap 20, kādā darbavietā viņa sastapa vīrieti, kurā ieskatījās.

«Tie, kas viņu pazina, mani brīdināja: «Marita, uzmanies, viņš ir šībernieks!» Apkārtējo brīdinājumos neklausījos, jo biju jauna, naiva un mīlestības dēļ man bija rozā brilles uz acīm. Mikum tolaik teicu – būšu tava ģimene, labākais draugs un sieva. Mums būs skaista māja.»

Pāris apprecējās, un laulībā piedzima divas meitas.

Kad Maritai bija 26 gadi, viņa piedalījās X Faktorā, lai veltītu vīram pašas sacerētu dziesmu, kas bija kā solījums mūžīgai mīlestībai un uzticībai. Emocionālais vēstījums tolaik saviļņoja skatītājus. Otru medaļas pusi šīm attiecībām zināja vien retais. «Mikus bija deviņus gadus vecāks par mani. Viņš bija dzīves salauzts – adoptēts, piedzīvojis vardarbību, savulaik arī lietojis narkotikas. Mikum bija rūgta pieredze attiecībās, kāda sieviete viņam nodarīja pāri,» atklāta ir Marita.

Viss kļuva arvien sliktāk

Dzīves pārbaudījumi Miku sagrāva. «Es piedzīvoju, kā vīrietis salūst. Ārsti izrakstīja spēcīgus medikamentus, bet viņš tos nelietoja. Es mēģināju glābt vīru, mudināju viņu apmeklēt speciālistus. Mikus savukārt domāja, ka tā ir naudas izšķiešana. Diemžēl viss kļuva tikai sliktāk,» atceras Marita.

Mikum parādījās greizsirdības un agresijas lēkmes. «Viņš ar mani spēja tik prasmīgi manipulēt, ka tik tiešām noticēju, ka esmu pie visa vainīga. Jutos, kā sapinusies zirnekļu tīklos,» saka Marita. To, ka šīs ir vardarbīgas attiecības, dziedātāja sākumā nesaprata. «Vienā brīdī tomēr nāca atskārsme, ka es neko sliktu nedaru, ka problēma ir nevis manī, bet vīrā. Esmu kārtīga un uzticama sieva, kas vīru sagaida ar vakariņām, rūpējas par meitām un tīrību mājās,» saka viņa.

Abu attiecībās bija gan tā sauktie medusmēneša periodi, gan arī sišana. Meitas redzēja mātes uzsistās acis, tomēr Marita prom negāja. Taču tad no vīra agresijas sāka ciest arī bērni. «Pēdējais piliens bija , kad Mikus jaunākajai meitai sita ar mušu pletni. Aizgāju prom ar diviem bērniem rokās,» saka Marita. Mīļotais draudējis ar pašnāvību. Kad viņš to pirmo reizi centās izdarīt, sadzeroties medikamentus, vīru izdevās glābt, taču otrā reize izrādījās liktenīga.

«Acīmredzot viņam tās bērnības traumas nebija izsāpējušas.

Viņš bija noslēgts un nekad nedalījās ar saviem pārdzīvojumiem. Vīram bija viss – darbs un ģimene –, bet viņš nespēja tikt galā ar savu pagātni. Aizvainojums viņā bija pārāk liels. Pagātnes traumas nodarīja pāri mums un beigās viņam pašam,» saka Marita.

Aizgājēju piemin ar labu vārdu

Lai gan laulība dziedātājai nav bijis rožu dārzs, viņa tajā joprojām redz arī labo. «Mikus bija strādīgs un, kad saņēmās, bija fantastisks tētis meitām. Mūsu attiecību laikā viņš nelietoja ne alkoholu, ne narkotikas. Esam piedzīvojuši arī skaistus brīžus… Par vīra nāvi ļoti pārdzīvoju. Lai gan bijām jau šķīrušies, tas man bija smags trieciens,» saka viņa.

Pēc Mikus nāves rūpes par abām meitenēm gulstas tikai uz Maritas pleciem. «Zinu, cik grūti ir augt bez mammas, tādēļ daru visu, lai manām meitām nekad nebūtu jāpiedzīvo tas pats, kas man. Manai mātei bija problēmas ar alkoholu, tāpēc jau piecu gadu vecumā tiku izņemta no ģimenes. Redzēju, kā vakaros tētis sit mammu. Mani uzaudzināja omes māsa,» stāsta Marita. Kad meitenei bija sešpadsmit, viņa tomēr atsāka dzīvot kopā ar vecākiem. «Nē, viņi nebija pārstājuši lietot alkoholu, bet es ļoti vēlējos dzīvot kopā ar māti. Bērna acīs mamma ir un paliek mamma,» atklāta ir viņa.

«Gribu, lai bērni lepojas ar mani. Pārņem tāds prieks, kad meitenes skatās Lauku sētu un saka: «Re, mana mamma!»,» saka Marita. Šovu zvaigzne sāpes par bērnu tēva nāvi nu ieliek mūzikā. «Mūzika mani pozitīvi uzlādē. Katrā dziesmā ir dziļa doma. Mani aizkustina klausītāju atsauksmes. Forši, ka cilvēki mani atpazīst un nāk klāt, nevis lai žēlotu un teiktu: «Ak, nabadzīte», bet gan: «Marita, tu esi malacis, ka spēj to visu!».»