Lasi izdevniecības «Žurnāls Santa» ✨ZELTA IZLASI✨ 
Rīga +4°C 
«Sākumā mēs, vecāki, piesaistījām trenerus, maksājām viņiem. Treneris saka – bērnam ir jābrauc uz sacensībām, bet ko vilkt mugurā?» Denisa Vasiļjeva mamma intervijā žurnālam «Ievas Stāsti» atceras slavenā daiļslidotāja ceļa sākumu. Toreiz viņa, gatavojoties Denisa pirmajām sacensībām, mēģinājusi tikt galā pašas spēkiem.
«Nopirku Ogres trikotāžas bikses un pati uzadīju džemperi ar rūtainiem kvadrātiņiem uz vēdera.
Šādā tērpā viņš piedalījās vairākās sacensībās,» stāsta viņa.
«Vēlāk uzzināju, ka daiļslidotājiem šuj īpašus tērpus no likras auduma tā, lai apģērbs, slidojot un izpildot elementus, pieguļas augumam,» atminas Regīna. «Meklēju šuvēju, kas strādā ar šādu audumu, kurai ir šujmašīna šuvju apstrādei. Viņa bija ar mieru uzšūt kreklu, bet atteicās darināt daiļslidošanas kombinezonu ar izšuvumiem, spīguļiem un īpaši iestrādātu rāvējslēdzēju…»
Vasiļjevu pāris darīja visu, kas ir viņu spēkos, lai attīstītu sava dēla talantu. «Izmantojām visas iespējas, lai dotos ārpus Latvijas uz nometnēm pie augsta līmeņa speciālistiem slīpēt daiļslidošanas tehniku, apgūt jaunus elementus. Daiļslidošana ir dārgs sporta veids un prasīja lielus līdzekļus.
Mēs ar vīru uzskatījām, ka viss pārējais var pagaidīt – var iesaldēt mājas būvniecību, braukt ar vecu automašīnu.
Es septiņus gadus staigāju vienās biksēs (smejas), taču neko nenožēloju. Svarīgāk par jaunu apģērbu man bija bērna attīstība. Es pacelšu armijas, jūras, gaisa, kājnieku spēkus, lai tikai sasniegtu nosprausto mērķi! Braucām uz ārzemēm ar savām sviestmaizēm bagāžā, gatavojām makaronus pa flotski, jo visa nauda aizgāja par treniņiem, viesnīcu,» stāsta Regīna un atzīmē, ka viņiem vienmēr ceļā gadījušies labi cilvēki, kas snieguši palīdzīgu roku.
