«Esmu divarpus gadu vecāks par Robertu, un šajās spēlēs būšu viņa treneris,» jau dodoties uz Pekinu, žurnālam Privātā Dzīve pirms četriem gadiem atklāja šorttrekists Kārlis Krūzbergs.
«Man kājas traumas dēļ nācās noslēgt karjeru ātrāk, nekā gribētos.
Visus šos gadus šorttrekā cīnījos kopā ar Robertu. Kad abi vēl bijām jaunāki, labāki rezultāti bija man, bet vēlāk Roberts rezultātos mani apsteidza,» pastāstīja Kārlis. Mācīties par šorttreka treneriem abus ventspilniekus motivējuši viņu vecāki. Tā Kārlis un Roberts iestājās vienā kursā Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijā, abi – par šorttreka treneriem.
Kad no darba aizgāja Roberta iepriekšējais treneris, brāļa trenēšanu uzņēmās Kārlis. Ziemas olimpiāde Pekinā bija Roberta pirmās olimpiskās spēles, kur viņš ierindojās 9. vietā. Šogad Itālijā viņam izdevās izcīnīt vēsturisku panākumu – bronzas medaļu. Par spīti tam, ka trasē Roberts devās ar traumu.
Roberts ir apmierināts, ka treneris tagad ir brālis:
«Ar brāli kopā strādāt ir vieglāk, jo viens otru labāk izprotam.
Treniņi notiek, programma izveidota.»
«Neesmu tas, kurš izrāda emocijas, bet apkārtējie tā priecājās, ka sapratu, ko esmu izdarījis. Labi, ka galvā bija ķivere,» pēc vēsturiskā panākuma sestdienas vakarā intervijā LTV sacīja sportists.
Īpašus veiksmes rituālus pirms starta Roberts neveic. «Svarīgākais ir pēc iespējas labāk noskaņoties startam,» pirms četriem gadiem sacīja viņš. Diemžēl 500 metru distanci traumas dēļ Roberts nolēma neveikt.















































































































