Lasi izdevniecības «Žurnāls Santa» ✨ZELTA IZLASI✨ 
Rīga +5°C 
Par Harija Liepiņa bērnībā piedzīvotajām sāpēm zināja viņa mīļotā sieva, aktrise Mudīte Šneidere. Šo stāstu viņa savulaik uzticēja žurnālam Ievas Stāsti. Mudīte atklāja, ka Harijs ne tikai uzauga bez mātes siltuma, bet arī nekad neuzzināja, kas ir viņa tēvs. Jaunības gados tā laika Dailes teātra aktieriem bijis neparasts minējums, kurš tad patiesībā varētu būt īstais Liepiņa tētis.
«Mēs abi bijām pusbāreņi. Harim bija tikai māte, man – tikai tēvs. Haris nezināja, kas ir viņa radītājs. Viņa māte Emma to nevienam neatklāja. Vienu laiku pavīdēja versija, ka tas ir Smiļģis. Vairākas pazīmes to rādīja – gan Smiļģa lielā pieķeršanās Harijam, gan temperaments, bet tas ir izslēgts, jo Emmas Liepiņas un Eduarda Smiļģa ceļi nekad nevienā brīdī nebija krustojušies. To mēs noskaidrojām,» sacīja Mudīte.
«Pēc Hara svelmainā izskata un ugunīgā temperamenta varēja domāt, ka viņa tēvs nav latvietis, bet domas, kas ir šis cilvēks, Hari nenodarbināja ne mazākajā mērā,» atcerējās aktrise.
«Arī ar mammu Harim bija vēsas attiecības.
Emmai, jaunai meitenei, atnākot uz Rīgu un strādājot par dienestmeitu, bija gadījies bērns.
Tolaik neprecētai meitai tas skaitījās liels kauns. Viņa aizbrauca uz Ipiķiem, 1927. gada 15. decembrī mājās dzemdēja dēlu un tūlīt pēc tam bija prom atpakaļ Rīgā. Savu mazo puisīti bija atstājusi pie māsām Ipiķos, kuras viņu arī izaudzināja. Harītis viņām bija mīļais bērniņš, un vecāmāte Grieta Liepiņa, kuru tur sauca par mīļo māti, visu mūžu bija viņa eņģelītis.
Emma reizēm atbrauca ciemos. «Āriņ, tā tok ir tav’ mamma,» viņam teica, bet puikam viņa bija tante.
Mātes māsām, kas palika neprecētas, viņu dzīves jēga bija Harītis,» atklāja Šneidere.
