Rīga +9°C 
Iesaka Ina Alsiņa, Dr. agr., Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes Augsnes un augu zinātņu institūta profesore, vadošā pētniece.
Vislabāk izvēlēties stimulējošos līdzekļus, kas satur auga hormonus – auksīnus (indoliletiķskābi, indolilsviestskābi vai naftiletiķskābi). Šie hormoni palīdz augam pamosties un veidot saknītes. Arī es pati tos izmantoju. Šie līdzekļi var būt gan šķidri, gan sausi – kopā ar kādu nesējvielu, piemēram, talku, lai būtu ērtāk lietojami. Spēja veicināt apsakņošanos piemīt tādiem stimulatoriem kā Kelpak un Vitmīns un Schultz apsakņotājam. Izmanto arī dažādus tautas līdzekļus, piemēram, spraudeņu pamērcēšanu cukurūdenī.
Dīgšanu veicinoši līdzekļi sevišķi noder, ja sēklas vairs nav pirmā svaiguma, jo tie vairo dīgšanas enerģiju.
Sēklu stimulēšanai noder arī ūdeņraža peroksīds, amonija nitrāts, bora un humīnskābju preparāti, varš, cinks un B grupas vitamīni. Taču, lai sēklas sadīgtu, vispirms ir svarīgi, lai tās būtu izgājušas dziļo miera periodu, tām tiktu nodrošināts mitrums, noteikta temperatūra un skābeklis. Ir sēklas, kurām vajag arī gaismu, piemēram, begonijas un petūnijas. Parasti šīs sēkliņas ir ļoti sīkas.
Ja apsakņotājus izmanto spraudeņiem, svarīgi, vai tos griež no jauna vai jau nobrieduša auga un kad to dara – rudenī parasti apsakņojas sliktāk nekā pavasarī, kad augiem jau no dabas ir tendence augt. Ir augi, kas labi veido saknes, piemēram, pelargonijas un tradeskancijas, bet citiem tik labi neattīstās, piemēram, ceriņiem. Jāatzīst, ka daudz atkarīgs no preparāta devas, bet ir arī situācijas, kad apsakņotāju pozitīvais efekts nepierādās. Manuprāt, lai gūtu no apsakņotājiem labumu, nepieciešama pieredze. Un šajā gadījumā nav spēkā teiciens: ja nelīdzēs, tad neskādēs. Izmantojot tos pārāk lielā koncentrācijā, augs var nopūt.
Pieredzes stāsti
Noder vecākām sēklām
Sandra Marcinkeviča, dārzniecības Dobītes saimniece: «Mana pieredze liecina, ka vislabāk sakņu veidošanos veicina Kelpak. Esmu to lietojusi sēklām, kuras ir ilgāku laiku pastāvējušas, un tas uzlabo dīgšanas rezultātu. Un, no otras puses, – ja ir svaigas profesionālās sēklas, neredzu iemeslu, kādēļ papildus lietot stimulatoru. Savukārt novājinātiem, uz palodzes audzētiem stādiņiem tas būs tieši laikā. Lietoju arī līdzekli augšanas veicināšanai Omex Bio 20, kas satur šo preparātu un ļoti patīk stādiem un augiem.
Savulaik, kad biju praksē Bulduru kokaudzētavā, vasarā kokveida spraudeņu ņemšanas laikā izmantojām apsakņošanās pulverīti.
Apsakņotāji visā pasaulē tiek izmantoti ļoti plaši, īpaši bārbelēm un citiem augiem, kas parastos apstākļos slikti veido saknītes.
Vēl esmu pārliecinājusies, ka labvēlīgu vidi, lai augi apsakņotos, nodrošina perlīts. Tajā glabāju dažādu puķu gumus un zantedešiju sīpolus, jo tas labi palīdz uzturēt mitrumu. To piejaucu sēšanas substrātam cimperlīgākiem augiem, kā, piemēram, rozmarīnam, kam patīk pufīga augsne. Perlīts nodrošina labāku gaisa apmaiņu, un saknītēm ir vieglāk elpot.»
Īpaši labi garšaugiem un tomātiem
Saiva Pekuse, dārzniecības Neslinko saimniece: «Mūsu pieredze veidojusies, eksperimentējot vairāku gadu garumā. Strādājam ne tikai siltumnīcās kā lielražotāji, bet eksperimentējam, arī audzējot stādus uz palodzēm, lai zinātu, ko ieteikt mazdārziņu īpašniekiem.
Pirms sēšanas esam lietojuši Vitmīnu, pamērcējot vai apsmidzinot sēklas, un rezultāts bija acīm redzams – tās vienmērīgāk sadīga. Pēdējos gadus gan vairāk lietojam Kelpak – gan sējot, gan apsakņojot stādus. Vispirms sēklas apsmidzinām pirms sēšanas un otru reizi to lietojam pirmajā laistīšanā, lai veicinātu sakņu veidošanos un augi neizstīdzētu.
Esam ievērojuši, ka, audzējot stādus uz palodzēm, kur ir mazāks apgaismojums, apsakņotāji palīdz veidot stiprāku sakņu sistēmu un augi tik ļoti neizstīdzē.
Kelpak alternatīva ir Razormin – arī tas stimulē augu augšanu un mazina stīdzēšanu. Īpaši labi palīdz kultūrām, kurām sliktāk veidojas saknes un kas slikti pacieš pārlaistīšanu. Piemēram, tādiem garšaugiem kā baziliks, pētersīļi un selerijas slikti veidojas sakņu sistēma, ja tie ir pārlaistīti un nav pietiekams siltums un apgaismojums. Pārlaistītiem augiem ir ļoti liels stress, un tas veicina izstīdzēšanu un kavē sakņu augšanu. Šie preparāti uzlabo gan sakņu attīstību, gan veicina intensīvāku augšanu.
Razormin un Kelpak, atšķaidot koncentrācijā, kādu rekomendējis ražotājs, izsmidzinām uz lapām ķirbjaugiem un gurķiem, īpaši, ja ir zema temperatūra un liels mitrums, lai augiem mazinātu stresu un tos stiprinātu. Kelpak veiksmīgi izmantojām pagājušajā aukstajā un mitrajā pavasarī – tas patiešām veicināja augšanu. Lai gan iesaku šos līdzekļus lietot tā, kā to rekomendē ražotājs, tomēr pieredze liecina, ka devu var arī sadalīt uz pusēm un lietot divās laistīšanas reizēs. Miglojot gan noteikti jāizmanto pilna deva – augs to labāk uzņems un saņems nepieciešamās barības vielas.
- Lai preparāts uz auga lapām saglabātos ilgāku laiku, vēlams izmantot kādu saistvielu, vislabāk zaļās ziepes.
- Jāseko laika prognozēm – svarīgi, lai vismaz trīs stundas pēc miglošanas nebūtu lietus. Noteikti nemiglojam arī saulainā laikā. Labāk to darīt vēlākā pēcpusdienā vai pievakarē, kad nav intensīva saule, lai augus neapdedzinātu.»
