Ne katra kūdra der taviem tomātiem! Agronomes padomi, kā neapjukt plašajā substrātu piedāvājumā

Konsultēja Ingrīda Krīgere, agronome, ekonomiste un vides zinātņu doktorante, Latvijas Kūdras asociācijas valdes locekle.

Kūdra ir Latvijas bagātība un zelts. Ne visās valstīs kūdras ir tik daudz kā pie mums, turklāt tik augstas kvalitātes. Kūdra ir nogulumiezis, kas ir veidojies paaugstināta mitruma un skābekļa nepietiekamības apstākļos, sadaloties augu biomasai, un tā sausne satur ne vairāk par 50 procentiem minerālvielu. Kūdras daudzums, kas uzkrājas purvā, ir atkarīgs no kūdru veidojošo augu ikgadējā pieauguma un to sadalīšanās apstākļiem. Kūdras slāņa pieaugums ir vidēji divi milimetri gadā. Sevišķi liels pieaugums, četri milimetri gadā, ir novērots Latvijā lielākajā – Teiču – purvā.

Visvairāk kūdras iegūst Kanādā, Skandināvijā un Baltijas valstīs. Ja to dara nepārdomāti un pārāk lielos apjomos, kūdras resursi var izsīkt. Latvijā tas nedraud, jo kūdru iegūst tikai 4 procentos no purvu platības un 40 procenti no visiem purviem ir dažādās pakāpēs aizsargājami. Latvija atrodas klimatiskajā zonā, kur nokrišņu daudzums pārsniedz iztvaikošanu, tāpēc šeit ir ļoti labi apstākļi kūdras veidošanās procesam un purvu augšanai. Pašlaik kūdras dabīgais pieaugums ir lielāks par iegūto apjomu. Ar kūdru bagāta ir visa Latvija, bet visvairāk tās ir valsts austrumu daļā.

Frēzkūdra un gabalkūdra

Kūdru iegūst ar divām metodēm. Viena no tām ir frēzēšana – kūdras lauka virskārtu safrēzē un uzrušina, ļauj tai izžūt un tad ar speciālu tehniku noņem virsējo kūdras slāni. Frēzkūdru pēc tam izsijā, sadalot dažādās frakcijās, un izmanto substrātu ražošanai.

Otra kūdras ieguves metode ir gabalkūdras ieguve, kad kūdru no kūdras lauka izgriež klucīšos. Tā ir augstvērtīga grieztā sūnu kūdra, kurai ir labākas fizikālās 

fizikālās īpašības – vairāk gaisu saturošas poras, labāka ūdens uzsūkšanas spēja un mazāk bojāta dabiskā struktūra. Droši vien ir dzirdēts sakām, ka kūdras nozarē vasarā ir liels roku darbs, jo smagos kūdras klučus vairākas reizes pārkrauj, lai tie labāk žūtu. Pēc tam klučus frakcionē – sasmalcina, iegūstot dažādu frakciju jeb rupjuma kūdru. Ar gabalkūdru iespējams arī nostiprināt dīķmalas un norobežot audzējamās zonas.

Vērtīgāka – gaišā

Kūdra ir labvēlīga augiem, jo ir neitrāla, tajā nedzīvo kaitīgie mikroorganismi un patogēni, tā labi uzsūc mitrumu, ir pietiekami irdena un gaisīga, lai būtu tīkama augu sakņu sistēmai.

Dārzkopībai vispiemērotākā ir vāji vai vidēji sadalījusies sūnu purvu kūdra jeb gaišā kūdra. To dēvē arī par augstā tipa jeb sūnu kūdru, un tā sastāv galvenokārt no dažādu veidu sfagniem, spilvēm, šeihcērijām un koku gabaliņiem. Šī kūdra ir skāba (pH 2,6–3,2). Tai piemīt laba porainība un ūdens uzsūktspēja, tāpēc tā nodrošina augu saknēm ideālu ūdens un gaisa režīmu.

Zini! Dārzam piemērotāka ir gaišā kūdra, šampinjoniem – tumšā.

Tumšā kūdra – zemā tipa jeb zāļu kūdra sastāv no dažādiem lakstaugiem, piemēram, niedrēm un kosām. Tā ir stipri sadalījusies, vairāk mineralizējusies un blīvāka, līdz ar to mazāk uzsūc ūdeni un nav tik gaisīga. Lai to izmantotu substrātos, tai jāpievieno kokšķiedra, perlīts vai citi materiāli, kas padara to gaisīgāku un augu sakņu sistēmai nodrošina labāku gaisa pieejamību.

Nereti var dzirdēt pieņēmumu – jo substrāts tumšāks, jo labāk –, taču tas neatbilst patiesībai. Tiesa, šampinjonu audzēšanai ir piemērota tumšā kūdra, kas ir vairāk mineralizējusies un sadalījusies, bet citiem augiem piemērotāka ir gaišā, kurai ir labākas mitruma uzsūkšanas un uzturēšanas īpašības, kā arī tā ir gaisīgāka.

Nav alternatīvas

Pašlaik pasaulē profesionālajā dārzkopībā 70 procentu no izmantotās augsnes ir kūdras substrāti, tos lieto pārtikas, koku stādu un dekoratīvo augu audzēšanai, kā arī pilsētu apzaļumošanā.

Nīderlandē Vāgeningas universitātē ir izpētīts, ka līdz 2050. gadam pasaulē iedzīvotāju skaits pieaugs līdz 10 miljardiem un attiecīgi par 415 procentiem palielināsies pieprasījums pēc substrātiem, kur audzēt pārtiku, dekoratīvos augus un meža stādus, un viens no tiem ir kūdra. Lai gan zaļā kursa piekritēji aicina no kūdras atteikties, tas pagaidām nav iespējams. Jau 30 gadus pasaulē notiek pētījumi un tiek meklēti alternatīvi substrāti, piemēram, no zāles, niedrēm un kokosšķiedras, bet līdz šim nav atrasts nekas, kas līdzvērtīgā kvalitātē un apjomā varētu aizvietot kūdru.

Ja kūdras ieguve tiktu aizliegta, nebūtu, kur audzēt pārtiku un koku stādus. Piemēram, priežu un egļu sēkliņām kūdras substrāts ir pirmā barības vide, no kuras stādiņi pēc iestādīšanas mežā kādu laiku var izdzīvot. Ja stādi nesaņem barības vielas no kūdras un to sakņu sistēma nav pietiekami spēcīga, tad, nokļūstot svešā vidē, tie ir vārgāki un liela daļa neizdzīvo.

Mums Latvijā kūdras resursu ir daudz, un mēs to iegūstam atbildīgi. Pirms kūdras ieguves tiek veikts ietekmes uz vidi novērtējums (IVN), un, tikai saņemot pozitīvu IVN, ir iespējama ieguve. Latvijā kūdras ieguvei ir strikts normatīvais regulējums. Mums ir izstrādātas un Ministru kabinetā apstiprinātas Kūdras ilgtspējīgas izmantošanas pamatnostādnes 2020.–2030. gadam, kurās ir skaidri noteikts, ka mēs nevaram iegūt kūdru vairāk kā pašlaik. Tās izstrādātas ar domu, lai mēs kūdras resursus saglabātu un tie pieaugtu vairāk, nekā tos iegūstam. Turklāt kūdra, ko izmanto dārzkopībā, pēc tam nekur nepazūd. Sākumā to izmanto stādu audzēšanai un tālāk lieto parkos, apstādījumos un pilsētu apzaļumošanai, kur tā atkal tiek iestrādāta augsnē, lai to ielabotu un veicinātu augu labāku augšanu.

Uzziņai: pH līmeņi

• 5,8–6,6: Salātaugu un kāpostaugu sēšanai un stādīšanai.
• 5,5–6,5: Augsnes ielabošanai un mulčēšanai.
• 5,2–6,0: Dārzeņu un puķu sēšanai un stādīšanai siltumnīcā vai dārzā, podu puķu audzēšanai.
• 5,0–5,8: Rožu dzimtas augu audzēšanai.
• 4,7–5,5: Puķu audzēšanai piramīdās, podos un konteinerstādiem.
• 4,1–4,9: Skābu vidi prasošu meža un purva augu sēšanai un stādīšanai.
• 2,9–3,5: Augsnes ielabošanai un mulčēšanai skābu vidi mīlošiem augiem.

Katram mērķim savu

Kūdras sagatavošana augu audzēšanai ir vesela zinātne, kurā ņem vērā, cik skāba augsne vajadzīga konkrētiem augiem, kādai jābūt gaisa un ūdens caurlaidībai, ar kādām minerālvielām un mikroelementiem tā jābagātina.

Tirdzniecības vietās lielākoties piedāvā jau sagatavotus kūdras substrātus ar noteiktu pH līmeni, vairāk skābu vai sārmainu atkarībā no tā, kādiem augiem tā paredzēta. Piemēram, skujeņiem nepieciešama skābāka, bet citiem augiem sārmaināka vide. Substrātiem ir pievienots arī slāpeklis, fosfors, kālijs un citas augiem nepieciešamās barības vielas.

Substrāta izvēli nosaka lietošanas mērķis – sēšanai un stādīšanai, augu audzēšanai, augsnes ielabošanai vai mulčēšanai. Atšķirība ir kūdras frakcijas smalkumā, pH jeb skābuma līmenī un pievienotajās piedevās. Ja to izmanto sēšanai, tad jāizvēlas smalkākas frakcijas substrāts, lai sēkliņas labāk augtu, bet augsnes ielabošanai un mulčēšanai derēs rupjāka frakcija. Tiek piedāvāts arī kūdras substrāts – kūtsmēslu aizstājējs, kas jāsajauc ar augsni attiecībā 1:10.

Neitralizēta kūdra nozīmē, ka iegūtajai kūdrai tiek veiktas analīzes un pievienoti dažādi kaļķošanas materiāli, piemēram, kaļķakmens milti vai dolomīta milti, kas maina pH līmeni. Tai tiek pievienotas arī augiem nepieciešamās barības vielas – slāpeklis, fosfors, kālijs un citas. Šāda kūdra ir lietojama augsnes ielabošanai un mulčēšanai.

Kūdras frakcijas

• Pirmā frakcija (no 0 līdz 7 mm): Ļoti smalks substrāts, kas piemērots sīku sēkliņu sēšanai.
• Otrā frakcija (no 7 līdz 20 mm): Vidēja frakcija, kas der lielāku sēklu sēšanai, piķēšanai, puķu un dārzeņu stādu audzēšanai.
• Trešā frakcija (no 20 līdz 40 mm): Rupja frakcija. Piemērota augsnes ielabošanai, mulčēšanai, augu ieziemošanai.

Substrātu gatavojam paši

Elga Bražūne, dārzniecības Neslinko saimniece:

°Kūdru stādu audzēšanai iegādājamies no nelielu privātu purvu saimniekiem un sagatavojam paši. Mums ir sava recepte, ko ievērojam jau gadiem ilgi. Galvenais ir kūdru neitralizēt, lai tai būtu atbilstošs pH līmenis. Esam kūdru ņēmuši no dažādiem purviem, un katrā tās skābuma līmenis ir dažāds, tāpēc ir svarīgi saprast, cik daudz piejaukt kaļķojamo materiālu.

Kūdras substrātiem, ko pārdod veikalos, pH līmenis ir ļoti plašā diapazonā, bet, pēc mūsu pieredzes, tam jābūt vismaz 6,3–6,5, jo tikai tad augi uzņems papildus pievienotās barības vielas. Uz 25 lāpstām neitralizētas kūdras mēs piejaucam 4–5 lāpstas komposta un uz kubikmetru – 1,2 kilogramus minerālmēslu. Šādi sagatavotā kūdrā gan sējam, gan piķējam.

Kad ir pietrūcis pašu gatavotās kūdras, esam pirkuši gatavos substrātus. Reizēm ir gadījies, ka nav bijis atbilstošs pH līmenis vai kādā maisā ir bijis par maz mēslojuma un augiem pietrūcis barības vielu. Ja cilvēki sūdzas, ka neaug stādi, ir svarīgi saprast, kāds kūdras substrāts ir lietots. Dažreiz tiek pieļauta kļūda un nopirkts substrāts, kas domāts skujeņiem, – tas stādu audzēšanai neder. Ja visi parametri ir atbilstoši, bet stādi sāk augt, tikai pārstādīti citā substrātā, var secināt, ka tajā nav bijis pietiekami daudz barības vielu.

Cilvēki bieži pieļauj kļūdu, paņemot dažas saujas substrāta, samitrinot un iesējot sēklas. Jāizber viss maiss, jāsamitrina un dažas dienas jāpatur. Tikai, kad maisa saturs vēlreiz pārjaukts un kūdra atdzīvojusies, to var izmantot sēšanai un stādīšanai. Jārēķinās arī, ka ne vienmēr pievienotās minerālvielas ir piejauktas visā maisa tilpumā vienmērīgi»

Puķēm un tomātiem patīk māls

Valdis Pūliņš, tomātu audzētājs un kolekcionārs:

«Man savulaik kāda stādu pārdevēja ieteica Silu kūdras substrātus, un, kad izmēģināju, iepatikās, tāpēc izmantoju tos pastāvīgi. Lietoju substrātu M 550, jo tad dēstiem pietiek barības vielu un tos nevajag piebarot, kā izmantojot daudzus citus substrātus. Kad reiz pieliku papildmēslojumu, nodarīju tomātiem skādi – pārbaroju. Substrātam, lai būtu gaisīgāka struktūra, pievienoju perlītu (1 l uz 10 l substrāta) un ceolītu (0,5–1 l uz 10 l substrāta). Pēc tam to var izmantot dārzā augsnes uzlabošanai, kā arī ceolītu var pabērt apakšā, stādot puķes.

Puķēm un tomātiem lietoju arī substrātu MC 550 ar māla piejaukumu, jo tad ilgāk saglabājas mitrums. Tomāti mālainākā augsnē aug lielāki. Nokarenajām podu puķēm izmantoju SM–MC 530, pēc pasūtījuma gatavotu kūdras substrātu ar Osmocote ilgas iedarbības mēslojumu. Pieredze liecina, ka labi ir arī Lafloras kūdras substrāti, bet Silu kūdrai, iegādājoties to uz vietas ražotnē, ir draudzīgāka cena.

Kūdras substrātu pirms sēšanas un stādīšanas saberu vanniņā un samitrinu ar ūdeni, kam pievienots skābuma regulētājs, jo mums ir ļoti sārmains dziļurbuma ūdens. Mikroorganismi un barības vielas, kas ir substrātā, var iedarboties tikai tad, kad kūdra ir samitrināta.»

Atceries!

Kūdras substrāts pirms lietošanas jāsajauc ar ūdeni, lai tas atdzīvojas, jo kūdra ir dzīvs materiāls. Sadalījušās augu atliekas, uzņemot ūdeni, piebriest un pēc tam atkal izžūst.

Substrātu nav vēlamas uzglabāt tiešā saulē, jo šādos apstākļos tas zaudēs savas vērtīgās īpašības un kvalitāti.

Glabājot atvērtu substrāta maisu mitrā vietā, var veidoties pelējums. Tad to izber dārzā uz dobēm, nevis izmanto sēšanai un dēstu audzēšanai.