SPIED ŠEIT un aplūko svētku piedāvājumu! 🎁 
Rīga -12°C 
Augļu un ogu dārzus šajā ziemā apdraud nesasalusi zeme zem sniega kārtas, grauzēju bojājumi, sakņu kakla izžūšana, kā arī jauniem dzinumiem pastāv nosalšanas risks, informē Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrā (LLKC).
LLKC vecākais dārzkopības speciālists Māris Narvils skaidro, ka 2025. gada beigās izveidojusies pastāvīga sniega sega, kas, papildinoties, sasniedza 15–30 centimetrus. Viņš atzīmē, ka sniegs ir labs siltuma izolators un, tā kā tas uzsniga uz nesasalušas augsnes, sakņu sistēmas divgadīgajiem un daudzgadīgajiem augiem turpina funkcionēt, tērējot asimilētās barības vielas, kam ziemā nevajadzētu notikt.
Tāpat LLKC kā risku uzsver koku un krūmu sakņu kakla izžūšanu, ko arī var mazināt ar sniega segas piemīdīšanu vai piebraukāšanu. Savukārt jaunus augļu kokus apdraud grauzēji, jo irdens sniegs tiem netraucē piekļūšanu pie koku mizām. Paaugstināts augļu koku un krūmu virszemes daļu bojājumu risks šajā ziemā ir jaunstādītajiem augiem, bojāejas riska grupā ir arī iepriekšējā gadā pārbagātīgi ražojušie augļu koki, galvenokārt hibrīdās plūmes, mājas plūmes, saldie ķirši, mazāk bumbieres un ābeles. Tāpat riska grupā ir dažādu lapu un zaru slimību novājinātie augi. Priekšlaicīgi zaudētās lapas neļauj kokiem un krūmiem uzkrāt pietiekami barības vielu veiksmīgai pārziemošanai stiprā salā.
Košumkrūmi
Vēl viss nav nokavēts!
Orisija Urtāne-Gajevska, kokaudzētavas Robežnieki saimniece:
Dekoratīvajiem kokiem un košumkrūmiem sals kļūst kritisks no aptuveni mīnus 10 grādiem, it īpaši, ja ir vējš.
Kas cieš visvairāk? No košumkrūmiem un dekoratīvajiem kokiem salā visjutīgākās ir budlejas, veigelas, deicijas, magnolijas, sakuras, Japānas kļavas, jūdaskoki, kas Latvijā tiek audzēti samērā nesen. Arī Japānas spirejas, jo pavasarī tās agri plaukst un tām ir sekla sakņu sistēma. Salīgāki ir sekli iestādīti krūmi, tiem ir grūtāk pēc kailsala atjaunoties. Īpaši jāsargā arī augi, kas ir jaunāki par pieciem gadiem, pat neraugoties uz samērā labu ziemcietību, jo tie vēl nav pamatīgi iesakņojušies un pieņēmušies spēkā. Par veciem stādījumiem tik ļoti nevajag kreņķēties, jo tie ir izturīgāki.
Ko darīt tagad? Kaut sals jau ir bijis un ilgst jau labu laiku, bet augi nav bijuši sasegti, joprojām ir vērts to darīt, jo augšanas apstākļi ir dažādi un, piemēram, aizvējā augs var uzreiz nereaģēt uz aukstumu. Neliela auguma magnolijas un citus košumaugus iesaku ietīt agrotīklā. Mēs izmantojam biezo agrotīklu (20–32 g/m2), ko nevajag locīt vairākās kārtās. Var izmantot arī niedres, bet tas ir darbietilpīgāk un tās visiem nav pieejamas. Lieliem kokiem, kurus nav iespējams ietīt, sakņu zonā apmēram 80 cm diametrā saber mulču, uzliek biezu kartonu vai ietinamo papīru. Tad, ja arī pumpuri apsals un augi pavasarī tik skaisti neziedēs, tie tomēr neaizies bojā.
Ko darīt vēlāk? Kad kļūst silts un augi sāk mosties, ne visiem uzreiz var noteikt, ka tie ir apsaluši. Tikko nokūst sniegs un sāk sildīt saulīte, zariņos vēl ir saglabājies dzīvīgums. Taču, kad augsne izžūst un saknes dod signālu, ka jāaug, var izrādīties, ka dzinumu gali ir melni un pumpuriņi tukši. Tas būs redzams aprīļa vidū vai beigās. Tad nogriež visus nosalušos zarus līdz pirmajam dzīvajam pumpuriņam. Kad jau saplaukušas lapas, veic vēl vienu piegriešanu.
Gribu piebilst, ka augiem kaitē ne tikai kailsals, bet arī agra un pārmērīga piesegšana, jo tie zem pieseguma var izsust. Tāpēc rudenī tos ieziemo tikai tad, kad temperatūra noslīdējusi mīnusos un zeme sasalusi. Steigties un pārspīlēt nevajag, jo nevaram zināt, kāda būs ziema. Sniegotā ziemā saknēm biezs piesegums kaitēs.
Apsegšanai iesaku izmantot skujkoku zarus, jo tajos nesakrājas mitrums un tāpēc tie nerada bīstamību, ka augi varētu izsust. Der arī ēveļskaidas, sausi salmi un kūdra, biezs papīrs vai kartons, mizu mulča, ko uzber sakņu zonā apmēram 10 cm biezā kārtā. Svarīgi, lai šie materiāli būtu gaisa caurlaidīgi un augi zem pieseguma atkusnī neizsustu.
Ziemcietes
Parasti iztur
Zane Zeltiņa, stādaudzētavas Baižas saimniece:
Ziemcietēm, salīdzinot ar kokiem un krūmiem, piemēram, hortenzijām, ir priekšrocība – tām ziemā nav svarīgi saglabāt virszemes daļu. Mana pieredze liecina, ka tās, kuras ir paredzētas mūsu klimatiskajai (ceturtajai vai piektajai) zonai, iztur kailsalu vismaz līdz mīnus 15 grādiem. Protams, ar nosacījumu, ka augi rudenī ir pabaroti un bijuši pietiekami spēcīgi. Vismaz Vidzemē, kur parasti ir stabils sals un nav izteiktu atkušņu, ziemcietes parasti kailsalu iztur. Lielāku skādi augiem var nodarīt liels slapjums, ja tie pēc tam iesalst ūdens peļķē. Ap augiem apbērts mulčas uzkalniņš pasargās no liekā ūdens stāda centrā (protams, ja viss stādījums jau nepludo).
Kas cieš visvairāk? Sala jutīgākas ir nesen stādītas ziemcietes, kuras vēl nav dziļi iesakņojušās, rudenī nav kārtīgi pabarotas vai arī ir pārbarotas ar slāpekli.
Ko darīt tagad? Kad atkal iespējama spoža saule, ar egļu zariem vēlams apsegt heihēras un citas ziemcietes ar ziemzaļu lapojumu. Tas sargās no saules apdeguma. Ar sausiem, gaisu caurlaidīgiem materiāliem ieteicams apsegt miskantes, molīnijas un citas pirmā gada graudzāles, kas ir zemu apgrieztas. Sākot ar otro gadu, tas vairs nav nepieciešams, it īpaši, ja nav nogriezts lapojums.
Ko darīt vēlāk? Ja pavasarī dobē redzamas lielas plaisas vai uz augšu no zemes izstumti augi, tas nozīmē, ka sals izcilājis jaunos stādījumus. Kad tas būs iespējams, augi jāiespiež atpakaļ zemē, plaisas jāuzirdina un jāaizlīdzina.
Pilnībā iespējamos sala postījumus varēs novērtēt tikai pavasarī, kad ziemcietes modīsies un gaidīsim no zemes izspraucamies jaunos pumpurus un dzinumus. Jāzina, kuri augi mostas vēlāk, kad ir jau pietiekami silts, lai nenorakstītu tos pirms laika. Tādas ir siltās sezonas zāles: miskantes, molīnijas, spalvzāles, hakoneklojas (Japānas meža zāles), imperatas. Tāpat vēlāk nekā citas – maija vidū vai pat beigās – mostas budlejas, diktamnes, helones, krastkaņepes, perovskijas, verbēnas, vējmietiņi. Iespējams, ka salā tām ir nosaluši dzinumi, kas izveidojušies jau rudenī, bet modīsies snaudošie pumpuri un veidosies jauni asni, tāpēc nevajag steigties tās izrakt un izmest.
Lai sargātu augus no ala, nākamajā rudenī neapgriez tos līdz zemei, bet atstāj stublājus, kas mazliet sasildīs, jo tiem pieķersies nokritušās lapas un zariņi, veidojot vieglu sedziņu.
Rozes
Nesteidzies likvidēt!
Daila Trubiņa, Dailas rozes saimniece:
Rožu izturība pret salu atkarīga no to augšanas vietas. Mazāk cieš tās, kuras stādītas pie ēkām un iekšpagalmos, vairāk – atklātā vietā. Arī Latvijas rietumdaļā, Jūrmalā un Rīgā tās būs lielākā drošībā nekā Ziemeļvidzemē.
Kas cieš vairāk? Rozes, kas stādītas zemās vietās, kur pūš ziemeļu vēji. Jutīgākas pret kailsalu ir tējhibrīdrozes, īpaši veco šķirņu dzeltenās un baltās tējhibrīdrozes, un vīteņrozes, kuras jāpieliec. Cerams, ka tie, kuriem ir augststumbra rozes, tās noteikti ir ieziemojuši vai ienesuši pagrabā. Jāņem vērā, ka daudzas augststumbra rozes tiek ievestas no ārzemēm un nav zināms, uz kādiem potcelmiem tās potētas. Ja potcelms nav pietiekami izturīgs, tad roze ir vārīga.
Ko darīt tagad? Ja rozes nav paspēts ieziemot – uzbērt tām sausas kūdras konusiņus un uzlikt egļu zarus –, to ir vērts darīt pat tad, ja tās jau pārcietušas kailsalu. Vislabāk izmantot abus segmateriālus. Kūdra sildīs saknes, bet skujas aizsargās pārējo rozes daļu.
Ko darīt vēlāk? Temperatūrā ap mīnus 20 grādiem rozes līdz kūdras konusam apsals, bet tas nekas. Pavasarī kūdru atrušināsim nost, nosalušo daļu nogriezīsim, un viss būs kārtībā.
Ja rozēm nav nekas uzbērts un nav uzliktas skujas, jācer, ka tās ir iestādītas pareizi un potes vieta atrodas vismaz septiņus centimetrus zemē. Lai gan dzinumi virs zemes būs nosaluši, tā daļa, kas ir augsnē, būs saglabājusies. Pavasarī, kad zeme atkūst, sāk cirkulēt augu sulas un zied forsītijas, nosalušo daļu nogriež līdz vietai, kur dzinums ir zaļš un dzīvs, apbruņojas ar pacietību un gaida, kad pēc pāris vai trim nedēļām nāks jauni asni. Arī man gadījies tā, ka kādai šķirnei lielā laukumā virszemes daļa ir nosalusi gluži melna. Taču pēc laika no zemes nāk jauni dzinumi – visas ir izdzīvojušas. Tātad – nevajag steigties rozes likvidēt.
Ņem vērā! Rozēm kaitē ne tikai ziemas kailsals. Reizēm tās ir lieliski pārziemojušas un jau sāk dzīt dzinumus, bet pamatīgi apsalst pavasara salnās.
Augļu koki
Visjutīgākās – ābeles
Jānis Zilvers, kokaudzētavas Pīlādži saimnieks:
Augļu kokiem saknes var apsalt, ja augsnē sakņu zonā ir ap mīnus 12 grādiem jeb gaisa temperatūra mīnus 18 grādu vairākas naktis pēc kārtas.
Kas cieš visvairāk? Visjutīgākās pret salu ir ābeles uz punduru un puspundurpotcelmiem, arī punduru bumbieres un saldie ķirši. Sēklaudži ir izturīgāki.
Ko darīt tagad? Kamēr vēl ir ziema un turpinās sals, ja tas nav izdarīts, kociņus var mēģināt glābt, nomulčējot sakņu zonu ar sausu kūdru, skaidām vai citu mulčas materiālu apmēram 10–15 cm biezā slānī. Apsegšanai der arī egļu zari.
Ko darīt vēlāk? Kas būs apsalis, noskaidrosies tikai pavasarī, vēlākais līdz Jāņiem, – ja koki neplauks. Reizēm tie arī uzplaukst, bet pēc tam nokalst, jo bārkšsaknes ir nosalušas. Pavasarī vēlams uzmanīt, lai augļu kokiem netrūktu mitruma un būtu spēks atjaunoties, lai gan, ja tie būs pavisam apsaluši, tad vairs nevarēs palīdzēt.
Lai palielinātu sala izturību nākamajā ziemā, rudenī kociņi jāpabarot ar kālija mēslojumu.
Peonijas
Vēl var palīdzēt
Dagnija Voika, peoniju dārza Ziedoņi saimniece:
Peonijas ir diezgan izturīgas, bet, ja temperatūra noslīd zem mīnus 5 grādiem, arī tām vajadzīgs piesegums ar kūdru, pērnajām lapām vai salmiem – kas nu kuram pieejams – 10 cm vai pat biezākā kārtā.
Kas cieš visvairāk? Sevišķi jutīgi salā ir aizvadītajā rudenī stādītie stādi, arī agrās peonijas, kas siltā rudenī jau sāk veidot dzinumus. Par veciem stādījumiem tik ļoti nav jābaidās, lai gan – kā kurā Latvijas vietā. Es Kurzemē sala postījumus īpaši nemanu, bet Vidzemes pusē, kur ir aukstāks, to varētu būt vairāk, it īpaši zemās vietās, kur stāvējis ūdens, kas sasalis ledū.
Ko darīt tūlīt? Ja tas nav izdarīts, tās salā steigšus jāmulčē. Katram rudenī stādītajam stādam jāveido tāda kā cepurīte no kūdras vai cita materiāla.
Ko darīt vēlāk? Pavasarī piesegums jānoņem, lai netraucē pumpuru plaukšanu.
Sala nedarbus varēs redzēt, kad sāksies veģetācija.
Ja nekas nesprauksies laukā no zemes, augsne ap stādiņu jāatrauš un jāpaskatās, vai tam ir kāds dzīvs pumpurs.
Agrās šķirnes ir vārīgākas arī pavasara salnās – augiem, kas jau sākuši veģetāciju, apsalst pumpuri un neveidojas ziediņi. Lielā aukstumā var apsalt arī viss stublājs. Tad jāsedz virsū agrotīkls, jo, ja dzinumi ir lieli, tad nomulčēt vairs nevar.
