Rīga +3°C 
1. Nav sasniegts ziedēšanas vecums
Vecums, kad kaktuss uzzied, katrai sugai atšķiras un var būt no gada līdz pat 12 gadiem. Piemēram, rebūcijas, gimnokalīcijas un hamecereja hibrīdi var sākt ziedēt otrajā gadā, ja sēti, bet, ja audzēti no spraudeņiem, – jau pirmajā gadā. Arī dažas mamilārijas mēdz uzziedēt pirmajā gadā, bet citas tikai pēc 15 gadiem. Variācijas vienas ģints ietvaros ir ļoti lielas – atšķiras ne tikai ziedēšanas laiks, bet arī ziedu lielums un krāsa.
Tikai aptuveni pēc 5–10 gadiem uzziedēs trihocereja hibrīdi un ehinocereji, bet arī tas var būt atšķirīgi. Piemēram, Echinocereus triglochidiatus mēdz ziedēt gan pēc pieciem, gan desmit gadiem – atkarībā no izcelsmes reģiona. Mēdz atšķirties arī ziedu krāsa un svārstīties no oranžas līdz violetai, kā arī aukstuma izturība, piemēram, Echinocereus engelmannii iztur mīnus 15 grādus, bet citi ehinocereji, piemēram, viridiflorus, reichenbachii, triglochidiatus, mojavensis, pacieš līdz pat mīnus 28 grādiem. Ziedēšana ir saistīta arī ar auga izmēru. Agrāk trihocereja hibrīdi ziedēja, izaugot līdz prāva kabača lielumam, taču tagad, attīstoties selekcijai, tas notiek jau olas lielumā, un tie zied ar 14–28 cm ziediem.
2. Nav miera perioda
Viens no svarīgākajiem priekšnoteikumiem, lai kaktusam ieriestos ziedpumpuri, ir miera periods. Ja istabā visu laiku ir viena un tā pati temperatūra, pastāvīgi slikts apgaismojums un augs visu laiku tiek laistīts, tam nav nekādas sajēgas, vai ir ziema vai vasara. Lai liktu to manīt, nepieciešama temperatūras un mitruma maiņa. Ja vien ir iespējams, ziemā kaktusiem jācenšas atrast kādu vēsāku telpu vai vismaz nodrošināt, lai uz tiem neplūstu siltums no apkures radiatoriem.
Kaktusu prasības šajā ziņā atšķiras. Gimnokalīcijiem, rebūcijām, ailosterām, ehinopšiem un hamecereju hibrīdiem ziemā nav obligāts aukstums. Galvenais ir tos nelaistīt, un pietiks, ja kaktusus uz palodzes norobežos ar kādu barjeru, lai temperatūra augu tuvumā nepārsniegtu plus 10–15 grādus.
Savukārt ziemcietīgajiem kaktusiem, kas iztur līdz pat mīnus 30 grādiem, piemēram, ehinocerejiem un opuncijām, arī Echinocactus texensis, Escobaria vivipara, Escobaria missouriensis, Pediocactus simpsonii, vajag vēsu ziemošanu. Ziemošana ir stipri atkarīga gan no sugas, gan auga ģeogrāfiskās izcelsmes. Pats savus kaktusus ziemā turu plus 2–5 grādu temperatūrā, bet tos, kas ir ziemcietīgi, – attiecīgi neapkurinātā siltumnīcā. Pagaidām tur stāv tikai opuncijas, jo ehinocereji ir pārāk jauni šādai afērai.
Optimālā temperatūra ziemcietīgām sugām ir no mīnus 5 līdz plus 5 grādiem, ar īslaicīgiem kritumiem līdz mīnus 15 grādiem atkarībā no sugas. Ekstremālāki turēšanas apstākļi (mīnus 30 grādi) ir tikai nelielai daļai kaktusu. Starp tiem ir arī tādi, kurus Latvijā var audzēt neapkurināmā siltumnīcā un pavasarī atsākt laistīt, piemēram, ehinocereji – viridiflorus, reichenbachii, triglochidiatus, mojavensis –, kā arī opuncijas – polyacantha, phaeacantha, humifusa, compressa, fragilis, aurea, erinacea, basilaris, macrorhiza, cymochila, trichophora, macrocentra. Man ir vesels ziemcietīgo kaktusu bariņš attīstības periodā, kuriem līdz ziedēšanai jāgaida 2–3 gadi.
Jāņem vērā, ka lielākā daļa kaktusu ziemā dabā piedzīvo sausuma periodu.
Aukstumizturīgākās sugas, ko jau minēju, zaudē lieko ūdeni un tikai tāpēc spēj izturēt mīnus grādus, jo šūnās nav ūdens, kam sasalt. Samazinoties ūdens daudzumam, daudzi ziemcietīgie kaktusi ziemā sarūk līdz trešdaļai no vasaras izmēra. Jā, kaktusu nelaistot, tas zaudēs savu labo izskatu, bet tā tiks nodrošināts tam nepieciešamais stress – tas zaudēs mitrumu, un šūnām iestāsies saglabāšanās fāze. Siltā dzīvoklī ziemas laikā nelielam kaktusam pilnīgi pietiek ar ēdamkaroti ūdens mēnesī.
Sausuma periods nepieciešams arī epifītiskajiem jeb lapu kaktusiem. Cilvēki bieži pieļauj kļūdu, turot visu laiku mitru augsni arī Ziemassvētku kaktusam. Tas jālaista tikai tad, kad zeme izžuvusi. Un – jo vecāks Ziemassvētku kaktuss, jo sliktāk tas panes pastāvīgu mitrumu.
3. Trūkst gaismas
Mums varbūt šķiet, ka istabā ir pietiekami gaišs, bet kaktusam tā var nelikties un, iespējams, tieši tāpēc tas nezied. Tie, kuri noliek kaktusu kaut kur tālāk istabā, jo uz palodzes ir citi augi, rīkojas nepareizi. Ja gaismas nebūs pietiekami daudz, vairāki kaktusi, piemēram, trihocereji, neuzziedēs. Latvijā tos vispār uzziedināt ir grūtāk, jo mums ir īsa vasara. Patiesībā ļoti daudzām sugām – arī ehinocerejiem (Echinocereus), ferokaktusiem (Ferocactus), ariokarpiem (Ariocarpus), astrofītiem (Astrophytum) tieši intensīva gaisma ir vissvarīgākais priekšnoteikums, lai tie veidotu ziedpumpurus.
Rudenī un agrā pavasarī, kad gribas panākt aktīvāku augšanu un pumpuru veidošanos sugām, kas prasa daudz gaismas, noder lampas. Parastās lampas gaisma nebūs pietiekami spēcīga, vajag vismaz 10 000 līdz 15 000 lūmenu uz kvadrātmetru – lai gaismas intensitāte būtu tāda, ka kaktuss to uztvertu kā dienu. Turklāt augi parastās gaismas lampas lielāko spektra daļu nevar izmantot – tiem pārsvarā nepieciešama sarkanā un zilā gaisma.
4. Netiek pietiekami aprūpēts
Vispirms svarīgi kaktusam nodrošināt atbilstošu augsni. Agrāk uzskatīja, ka kaktusu zemei jāliek klāt trūdvielas, piemēram, koku lapas, bet, manuprāt, tās mūsu klimatam nav piemērotas, jo mums ir diezgan augsts gaisa mitrums. Organiskās vielas labāk panes ehinopši, gimnokolīciji, hamecereji un lobīvijas, bet citiem kaktusiem tās nebūs pa prātam.
Augsni kaktusiem iesaku veidot pēc šādas receptes: 3 saujas neitrālas kūdras, 3 saujas rupjas smilts un 6 saujas olīšu. Pats kaktusus audzēju minerālaugsnē – tad veidojas spēcīgākas saknes un ir mazāks sēnīšu attīstības risks.
Kaktusiem patīk, ka tos aplaista, taču jāraugās, lai saknes pēc laistīšanas izžūtu 2–3 dienās. Augsnei jābūt tikai viegli mitrai.
Reizēm pietiek vienreiz pārlaistīt, lai augs aizietu bojā.
Kaut arī kaktuss iestādīts atbilstošā augsnē, nedrīkst aizmirst par mēslošanu. Ja kaktusus nepiebaro, agrāk vai vēlāk minerālvielas no substrāta tiek izsmeltas. Ziedēšanai ir nepieciešami mikroelementi, slāpeklis un it īpaši fosfors un kālijs, kas atbild par šūnu veidošanos un ziedēšanu. Pats pavasarī, pirmoreiz laistot, lietoju zaļo Kristalonu, bet pēc tam oranžo Kristalonu, liekot 2–3 gramus uz pieciem litriem ūdens. Pēc manas pieredzes, šim mēslojumam ir kaktusiem vispiemērotākais minerālu sastāvs. Tā kā audzēju minerālaugsnē, mēsloju katrā laistīšanas reizē, bet parastā augsnē ieteicams to darīt retāk – apmēram katrā trešajā vai ceturtajā laistīšanas reizē, jo kūdra ilgāk saglabā mitrumu un uzkrāj sāļus.
Noteikti jārēķinās, ka augsne laika gaitā noplicinās, tāpēc ik pēc 2–5 gadiem kaktusus ieteicams pārstādīt.
No kuriem kaktusiem ziedus mājas apstākļos sagaidīt ir vislielākās izredzes, savukārt kuri kaktusi uz palodzes parasti tā arī nekad neuzzied, lasi šajā rakstā:
