- Ja pamani, ka dobes siltumnīcā un laukā vai arī zālienu ziemā izrakņā kurmji, vēro to filozofiskā mierā. Patiesībā kurmji ir dārznieka palīgi, jo tieši pašlaik, gādājot sev maltīti, samazina augsnē ziemojošo kaitēkļu, tostarp zemesvēžu, skaitu. Tāpat kurmju ejas veido labu drenāžas sistēmu liekā mitruma novadīšanai, sniegam kūstot. Arī tad, ja kurmis ziemā apciemojis sīpolus, ķiplokus vai sīpolpuķes, ar augiem nekas slikts nenotiks un uzrušinātā, irdenā augsnē tie augs pat labāk nekā kaimiņi līdzenā dobē. Dobes sakārtot varēsi vēlāk, pavasarī.
- Ja krūmmelleņu, sausseržu, aroniju, krūmcidoniju un citu ogu krūmus ir izlauzījusi lielā sniega kārta, pēc iespējas drīzāk izgriez aplauztos zarus. Ja mēneša otrajā pusē iestājas siltāks laiks, var izgriezt ogulāju vecākos zarus, kam nelieli viengadīgie pieaugumi vai laputu bojājumu dēļ deformēti zaru gali. Izgriez arī tos zarus, kas noliekušies, jo raža tos pielieks līdz pat zemei un ogas būs sliktas kvalitātes.
- Lai acālijas ziedētu ilgāk, tām vajadzīgs vēsums un mitrs gaiss. Visvienkāršākā gaisa mitrināšanas un auga atvēsināšanas metode – apkārt augam novietot paplātes ar sniegu. Ja sniega nav, var izmantot ledus gabaliņus no saldētavas. Sniegu un ledu neliek tieši uz augsnes un auga saknēm un arī ne tieši acālijas paliktnī. Acālijām ir ļoti smalka un jutīga sakņu sistēma, tās ir viegli pārliet un arī iekaltēt, tad augs nomet lielu daļu lapu un parasti aiziet bojā. Tāpēc podu ar acāliju novieto uz paaugstinājuma, lai kūstošā sniega ūdens nerada pārlieku mitrumu saknēm.
- Cik vairs tālu līdz pavasarim, kad gribēsies sakopt vai atjaunot dzimtas kapavietas. Laiks plānot, ko tur iestādīt. Lūk, piecas ziemcietīgas puķītes, kas labi augs un izskatīsies ēnainās vietās, arī zem lielākiem kokiem: mazās kapmirtes (Vinca minor) – ne tikai ar ziliem, bet arī ar baltiem un violetiem ziediem un baltraibām lapām; trīskāršā valdšteinija (Waldsteinia ternata), kas pavasarī zied ar koši dzelteniem zemeņu tipa ziediņiem; paēnas akmeņlauzītes (Saxifraga umbrosa) – šķirnes gan ar zaļām, gan raibām lapiņām; zemās hostu (Hosta) šķirnes, kas veido nevis puduru, bet paklāju, piemēram, ‘Stiletto’; ložņu cekuliņi (Ajuga reptans), kam ir šķirnes gan ar bordo, gan zaļām un pat dzeltenraibām lapām un, protams, arī violeti ziediņi.
- Gatavojies sēšanai – pārlūko un iepērc sēklas, traukus, augsni, bet ar pašu sēšanu vēl nesteidzies. Janvārī vai februāra sākumā iesēti tomāti, paprika vai viengadīgās puķes mājas apstākļos parasti cieš no gaismas trūkuma un izstīdzē. Bieži sastopams maldīgs uzskats: jo vecāks stāds, jo ātrāk būs raža. Diemžēl pieredze rāda pretējo – īpaši paprikas raža ir mazāka, ja tā pārāk ilgi turēta dēsta stadijā. Arī tomātam izstīdzēšana ir dārgs kompromiss: ja ziedkopa veidojas augstu virs augsnes, augs tērējis spēkus stublāja pagarināšanā, nevis kvalitatīvu sakņu un lapu veidošanā. Sēsi vēlāk – marta beigās un aprīlī –, jo gaisma atsver agrās sējas šķietamos ieguvumus. Jaunāks, fizioloģiski aktīvāks dēsts attīstībā parasti apsteidz senioru, kas uz palodzes nepiemērotos apstākļos veģetējis trīs mēnešus.


















































































































