Skaidro dendrologs Andrejs Svilāns, Nacionālā botāniskā dārza direktors.
Kāpēc augi jāsargā no ziemas saules?
Augsnei sasalstot, koki un krūmi gandrīz pārstāj uzņemt ūdeni no zemes caur saknēm uz vainagu. Un arī visi augu fizioloģiskie procesi, tai skaitā iztvaikošana, zemā temperatūrā turpinās palēnināti. Tas, kas notiek zem zemes un virs tās, ir līdzsvarā. Taču uz pavasara pusi, kad dienā jau reizēm visai spēcīgi silda saule, šis rāmais līdzsvars tiek izjaukts. Virs zemes jau valda pavasaris – piemēram, skuju kokiem un ziemzaļajiem lapu kokiem caur lapu atvārsnītēm ūdens sāk iztvaikot daudz straujāk. Bet zem zemes joprojām valda ziema, jo augsne vēl arvien ir sasalusi un augi ar saknēm jaunu ūdeni iztvaikojušā vietā uzņemt nevar. Otra problēma – pavasara vai vēlās ziemas saulē lapas uzsilst, bet naktī bieži vien ir spēcīgs sals. Brīvais ūdens, kas ir augu, piemēram, mūžzaļo rododendru, lapās, sasalst, sasalstot izplešas un pārplēš šūnu apvalkus. Saules sasildītajās lapās sākas aktīvi fizioloģiski procesi, atbrīvojas ūdens, kas padara tās vieglāk ievainojamas nākamajā salā. Sanāk tāda nepārtraukta lēkšana no pirts āliņģī un atpakaļ.Tāpēc jutīgākie augi, kuriem ir sekla sakņu sistēma un kas nevar paņemt ūdeni dziļāk zemē, piemēram, mūžzaļie rododendri, vai nu jāstāda no tiešiem dienvidu saules stariem aizsargātā vietā, vai ziemas otrajā pusē un pavasara sākumā jāpieēno.
Lasi izdevniecības «Žurnāls Santa» ✨ZELTA IZLASI✨













































































