Abonē SANTA+ un saņem astrologa prognozi savam nākamajam gadam!
ABONĒT!
  • Kāds ir latvisks dārzs? 6 jautājumi un atbildes

    Dārzs laukos
    Katrīna Jaunslaviete-Ķipure
    7. decembris, 2022
    Komentēt

    Drukāt

    Saglabāt

    Foto: Pexels
    Ja esi mantojis vai iegādājies īpašumu, kas apbūvēts un iekopts latviskā stilā, tevi interesē, kā nesabojāt, bet izcelt ainavu. Konsultē Vineta Radziņa, ainavu dizainere. Nodarbojas ar dārzu projektēšanu un ierīkošanu galvenokārt vēsturiskās teritorijās. Dalās dārza mirkļos Instagram kontā @vineta_radzina.

    1. Kādi ir latviskās dzīvesziņas principi dārza veidošanā?

    Latviskā sētā kopš mūsu senču laikiem tiek liktas lietā zināšanas par to, kas darāms katrā no debespusēm. Piemēram, māja kalna galā vienmēr būs sausa, mežmalā – aizsargāta no vēja. Agrāk mājas galvenās ieejas durvis parasti centās orientēt uz austrumiem, ar seju pret sauli, savukārt otras, uz dārzu vērstās, kur bieži vien bija arī veranda, – uz rietumiem, vakara saulei, atpūtai pēc darba. Bieži iepretim mājai dienvidu pusē stādīja lielu koku, lai vasarā būtu pavēnis. Arī katram kokam latvieša sētā bijusi simboliska nozīme, piemēram, ābele – mātes koks, ozols – vīru koks, liepa – sievu koks, bet kadiķis un pīlādzis bija sargi pret ļaunajiem gariem. Protams, nozīme ir arī āderu tīklojumam, ēku izkārtojumam un novietojumam. Viens no būtiskiem elementiem sētā ir tās centrs – mūsu senčiem centrā bija aka vai koks. Tas viss izlasāms latviešu dainās, parunās, ticējumos, no mutes mutē nodots, no paaudzes paaudzē sargāts un izmantots.

    2. Kas ir izzūdošie elementi Latvijas lauku sētu dārzos? Kāpēc svarīgi tos saglabāt?

    Galvenais, ko novēroju, konsultējot un izstrādājot projektus lauku sētām, ir tas, ka izzūd lielie koki. Cilvēkiem vairs nav organiskas nepieciešamības dzīvot starp lieliem, vareniem, spēcīgiem kokiem – liepām, ozoliem, kļavām, vītoliem. Tagad visbiežāk stāda augumā mazus kociņus, pundurformas. Iespējams, saimnieki baidās no atbildības, kopšanas… Otrs stāsts ir par augļu dārziem – sendienās ābeļdārzs, augļu un ogulāju dārzs bija viens no pirmajiem, ko iestādīja, ienākot jaunā sētā. Pašlaik bieži vien nolemj par labu divām ābelēm un pāris ogu krūmiem. Bet ābele pavisam noteikti ir viens no latviska dārza kodiem.

    3. Dārzu mode mainās. Vai kaut kas no tendencēm attiektos arī uz latvisku dārzu lauku sētā?

    Jā, ir dārzu mode – katru gadu Londonā notiek Čelsijas ziedu šovs, kurā satiekas ainavu arhitekti, dizaineri, selekcionāri no visas pasaules un rāda to, kas aktuāls. Šis šovs ir viens no tiem, kas nosaka aktuālās modes tendences ainavu dizainā. Taču ir vērtības, kuras nemainās un kurām arī nebūtu jāmainās. Piemēram, vairākus simtus gadu senā sētā nevajadzētu ieviest jaunākos selekcijas sasniegumus, piemēram, potētas pundurformas, jo tās disonēs ar tur esošo noskaņu. Lauku sētā iederēsies klasiskas vērtības. Piemēram, peonijas, kāršrozes un flokši, kazbārdis un maijrozīte. Ceriņi, jasmīni jeb filadelfi, irbenes, ābeles, plūmes, jāņogas – augi, kuru nosaukumus izdzirdot, nāk prātā vasara pie vecmāmiņas laukos. Protams, ir izņēmumi – ne visiem ir senas lauku mājas. Laukos mēdz būvēt arī jaunas mājas, var vecām veidot kontrastējošus, modernus stādījumus. Tad jāuzsver iederība noteiktā vidē, kurā īpašums atrodas, un pašu saimnieku vēlmes.

    4. Kā mūsu dārzos ieviesušās dažādas bezgaumības – plastmasas stārķi, vardes, puķes traktora riepā u. c.?

    Kāds iedvesmojies no kaimiņa, kāds redzējis, braucot ceļojumā… Šeit atkal stāsts ir par iederību vidē, piemērotu materiālu, izmēru un stilu. Jo varde kā dārza dekors ir pilnīgi normāla parādība, taču svarīgi, kāds ir izpildījums. Iemesls varētu būt arī tāds, ka agrāk bija grūti iegādāties kvalitatīvus dārza dekorus, nebija vai gandrīz nebija pieejama literatūra, žurnāli par un ap aktuālajām dārza tendencēm.

    5. Kā lauku sētā atrast vietu batutam, rotaļu laukumam, smilškastei?

    Veidojot dārza plānu, klasiski rotaļu elementus plāno kādā vietā, kas redzama no virtuves loga, vai, ja tas nav iespējams, no dzīvojamās istabas loga. Lai vēlāk, kad bērni izauguši, spēļu elementus vieglāk transformēt, piemēram, smilšu kasti var ierīkot vietā, kur pēc tam plānota puķu dobe. Batutu labāk novietot atpūtas zonā, ne prezentācijas, bet šim dārza zonējumam būtu jābūt skaidram jau pašā sākumā.

    6. Iegādāta sena lauku māja. Ko noteikti dārzā nedarīt, domājot par nākotnes dārza izskatu?

    Sākumā būtu labi nedarīt neko. Tad, kad vieta aptaustīta, tuvāk iepazīta dažādos gadalaikos un radusies kaut aptuvena sapratne, kas patīk un kas ne, var sākt domāt par līdzekļiem mērķa sasniegšanai. Piemēram, ja ir skaidrs, ka patīk ziedošs, smaržojošs dārzs, bet nepatīk skujkoki, tas var būt pamats, no kā sākt dārza plānošanu. Šajā brīdī arī var būt noderīga konsultācija ar dārznieku, ainavu dizaineru vai ainavu arhitektu. Ja tomēr ir bīstama situācija, piemēram, aizlūzuši koki, to vajag novērst, bet pirms tam veikt fotofiksāžu, nobildējot situāciju no dažādiem leņķiem. Tādā gadījumā ataicinātais speciālists redzēs, kā bija pirms tam, un spēs dot padomu, kas balstīts uz vēsturisko situāciju.

    Universāli ieteikumi dārza veidošanā

    • Viens no galvenajiem priekšnoteikumiem, lai dārzs harmoniski iekļautos esošajā ainavā ir tā saskaņa ar apkārtējo vidi. Atkarībā no tā, vai teritorija atrodas piejūrā vai Vidzemes augstienē, ciemata malā vai meža vidū, būtu jāpieņem lēmums par sugām, to izkārtojumu un citiem dārza veidošanas elementiem. Piemēram, piejūras reģionā neiederēsies Zemgalei raksturīgā līdzenumu ainava, arī augsne abos reģionos būtiski atšķiras, jūras tuvumā tā mēdz būt smilšaina, savukārt Zemgalē – mālaina un smaga, un tas ietekmē arī augu izvēli.
    • Godīgi sev atbildēt, cik laika, pūļu un naudas es varēšu tam veltīt. Tas ir pats galvenais, sākot veidot vai labiekārtot dārzu. Cik ilgs ir laiks, kuru gribu/varu dārzā pavadīt? No tā arī izriet dārza plānojums un augu daudzveidība.
    • Lielākas skaidrības ieviešanai, var pieaicināt ainavu arhitektu, ainavu dizaineru vai dārznieku. Ne vienmēr vajag smalku un detalizētu (līdz ar to – dārgu) projektu, reizēm pietiek izrunāties ar pieaicināto speciālistu, kurš ieskicē galvenos, primāri paveicamos darbus, lai saimniekiem ir skaidrs, kurā virzienā doties un darbs var sākties. Speciālista pārziņā ir arī noteikt valdošos vējus dārza teritorijā, noēnojumu, salcietību utt. Dārza apskati kopā ar kādu profesionāli var organizēt gandrīz visu gadu, izņēmums varētu būt ziema ar dziļu sniegu – tas nav labākais laiks, jo tad nebūs redzams vietas reljefs, esošie ziemciešu stādījumi, esošā veģetācija apkārtnē utt. Optimāli to būtu darīt no oktobra līdz martam – tad daba guļ, ir labi redzams dārza skelets, nemainīgie elementi. Un ir laiks nesteidzīgam plānošanas darbam, kur gala rezultāts var tapt gatavs uz pavasara darbu sākumu. Tāpat jārēķinās, ka speciālists parasti nevar atbraukt uzreiz vai nākamajā dienā, tāpēc tikšanās jāieplāno jau laikus.

    Satura mārketings

     

    Veselība

    Vairāk

    Receptes

    Vairāk

    Personības

    Vairāk

    Skaistums un mode

    Vairāk

    Bērni

    Vairāk

    Māja un dārzs

    Vairāk

    Izklaide

    Vairāk

    Labākai dzīvei

    Vairāk

    Aktuāli

    Vairāk

    Abonē