Rīga +17°C 
#MumsIrSpārniNovērtē rakstu
-
1
-
0
-
0
-
1
-
0
-
0
-
0
-
Izaicinājumi – saule, ēna, sausums
Veidojot kapu apstādījumus, svarīgākais ir vispirms palūkoties apkārt, kur atrodies – vai te ir priežu mežs vai arī lieli lapu koki; vai vieta ir cauru gadu vai arī tikai vasarā. Varbūt ir gluži pretēji – tuvumā nav neviena koka, un kapu kopiņa vienmēr ir saules apspīdēta. Tāpēc gaismas daudzums būs galvenais padomdevējs augu izvēlei kapos, dodot priekšroku sauli vai ēnu mīlošiem augiem. Jo, iestādīti nepiemērotā vietā, augi mocīsies un nīkuļos.
Lūk, daži piemēri. Par tradicionālu kapu augu tiek uzskatīti laimiņi, taču tie ir izteikti saules augi – ēnā stīdzēs. Savukārt hostas, kumeļpēdas, pahisandras nīkuļos saulē, jo ir tipiski ēnas augi, vienīgi hosta spēj izturēt arī pusēnu.
Jāņem arī vērā, ka Latvijas klimatiskajos apstākļos visi augi ar mūžzaļām lapām saulē var apdegt.
Saulē labāk nestādīt arī aslapu flokšus, jo tie var ciest no pavasara apdeguma. Par saulainu vietu priecāsies saulrieteņi, akmeņlauzītes, virši, taču pavasarī tie jāapgriež. Var paeksperimentēt ar ko mazliet modernāku, izvēloties zema auguma graudzāles. Savukārt ēnai derēs visi pameža augi – valdšteinijas, vizbulītes, kapmirtes. Ēnā labi augs arī forčūna segliņš ar mūžzaļajām raibajām lapiņām, kā arī Eiropas efeja – abus var lieliski veidot, tos apgriežot.
Lielākā atšķirība, veidojot apstādījumus dārzā vai kapos, ir tā, ka pie mājas varam apliet augus kaut ik dienu, bet kapos tiem jāizdzīvo bez biežām mūsu rūpēm, paļaujoties vien uz lietus žēlastību. Tāpēc izvēlētajiem augiem ir jābūt ne tikai saulmīļiem vai ēnmīļiem (atkarībā no vietas), bet arī sausumizturīgiem. Taču nav nemaz tik daudz augu, īpaši ēnā dzīvojošo, kas spēj iztikt bez papildu ūdens. Piemēram, pahisandra, kas ir lielisks ēnas augs, mīl mitrumu, tāpēc pirms apstādījumu ierīkošanas vēlams augsnei pievienot mālu, kas palīdzēs ilgāk saglabāt mitrumu.
Lai uzzinātu katra auga īpatnības, vari lūgt padomu ainavu arhitektam, dārzniekam vai konsultantam stādaudzētavā.
Zini!
- Nav tādu īpašu kapu augu! Kapos var stādīt ikvienu augu, kas atbilst konkrētās vietas ekoloģijai un iederas apkārtējā ainavā un kompozīcijā. Bieži vien augi, kam patīk saulaina vieta, piemēroti arī pusēnai, tāpat arī augus, kurus iesaka ēnainai vietai, var stādīt pusēnā.
- Labākā vieta, kur smelties idejas, ir nevis Pinterest vai interneta dzīles, bet konkrētā kapu teritorija, kurā atrodas tavu tuvinieku atdusas vieta. Tur vislabāk var redzēt, kuri augi vairāk bēdājas nekā priecājas – izstīdzē, nīkuļo, līdz aiziet bojā, bet kuri izskatās veselīgi un skaisti.
- Auglīgo augsni var papildināt ar mālu, jo tas labi saglabā mitrumu.
- Ar mēslošanu jāuzmanās! Minerālmēsliem noteikti nevajadzētu saskarties ar auga saknēm. Tas jāņem vērā, gan veicot apstādījumu rekonstrukciju, gan arī stādot jaunus augus. Pretējā gadījumā saknītes var apdegt un augs aiziet bojā. Minerālmēslus var uzkaisīt tad, kad augs ir iestādīts un saknēm virsū uzbērta zeme.
- Mulča saglabā mitrumu. Tā kā katru dienu neejam uz kapiem aplaistīt augus, mulču var izmantot kā palīgu, kas nodrošina augiem mitrumu ilgāk, turklāt tā rada arī sakoptu izskatu. Ieteicams izmantot smalko vai vidēji smalko priežu mulču. Kūdru, ar ko var mulčēt dobes dārzā, gan neiesaka.
Izturīgi viengadīgie augi
- Leduspuķes jeb ilgziedošās begonijas – aug gan saulē, gan paēnā.
- Solēnijas – der pusēnai.
- Atraitnītes – aug gan saulē, gan paēnā, vienīgi ēnā sāks stīdzēt un zaudēs vizuālo vērtību. No jūnija vidus gan būs jādomā par augu nomaiņu.
- Samtenes – jāstāda saulē.
Ja veic apstādījumu rekonstrukciju
- Izvērtē, vai nav nepieciešamas pārmaiņas. Augi mēdz novecot, un mainās arī apstākļi. Piemēram, vieta, kas kādreiz bija saulaina, iespējams, sen vairs nav tāda, un augi paši vislabāk parāda, vai šeit jūtas labi. Ja apstādījumi laika gaitā zaudējuši savu agrāko spozmi, tie jāizvērtē ar kritisku aci. Redzēts, ka daudzos ēnainos kapos aug klintenes, kas patiesībā ir izteikts saules augs, tāpēc prātīgāk būtu nevis mēģināt stādījumus atjaunot, bet rakt ārā un vietā stādīt, teiksim, alpu vēreni jeb alpīno jāņogu, kas pacieš ēnu. Bet bukšus, ja tie apdeguši saulē un slikti izskatās, pirms rakšanas ārā vērts pārbaudīt, pakasot miziņu. Ja tā ir zaļa, krūms atjaunosies.
- Varbūt tikai jāsakopj? Iespējams, augs ar savu izskatu signalizē, ka nav saņēmis atbilstošu kopšanu – mēslošanu un apgriešanu –, taču labprāt vēl uzkavētos šajā vietā. Krūmus, kas biezi sastādīti un labi zarojas, piemēram, klintenes, alpu vērenes, var atjaunot, nozāģējot līdz zemei. Sakņu zonā veco, nogurušo augsnes virskārtu ieteicams noņemt, papildinot ar auglīgu augsni.
- Ja stāda jaunus augus. Stādāmajai bedrei jābūt lielākai par iegādāto augu, bet, stādot dzīvžogu, ir jārok grāvītis. Svarīgi esošo grunti papildināt ar auglīgu augsni – melnzemi vai kompostu. Kapos visbiežāk ir nabadzīga augsne, jo tā vietā, lai ļautu dabai pašai parūpēties par tās uzlabošanu ar barības vielām, mēs nogrābjam lapas un papildus uzberam vēl balto smilti, lai kapavieta izskatītos sakopta. Jā, izskatās kārtīgi, bet augsne tiek noplicināta.
- Varbūt arī ģeotekstilu? Reizēm augi nīkuļo ne tikai tāpēc, ka kapos ir nabadzīga grunts, bet arī tāpēc, ka tiem traucē lielo koku saknes, tāpēc grāvīti pirms dzīvžoga stādīšanas var izklāt ar ģeotekstilu – materiālu, kas laiž cauri gaisu un ūdeni (nejaukt ar agroplēvi – tā ātri sadalīsies!). Ģeotekstilu var izmantot, arī apzaļumojot kapa kopiņu, tādā veidā nodrošinot, ka treknā augsne ilgāk atradīsies ierādītajā vietā. Vispirms atrok zemi, ieklāj ģeotekstilu, uzber auglīgu augsni un tikai tad veido apstādījumus.
3 noderīgas idejas
- Skaistās un sausumizturīgās hostas, kas turklāt spēj stāties pretī koku saknēm, bieži tiek izmantotas kapu apstādījumos. Tā kā hostām lapas parādās vēlāk, tās var kombinēt ar agrajām zemajām sīpulpuķēm. Krokusi, muskares, sniegpulkstenītes, puškīnijas un citas sīpolpuķītes kapiem ir piemērotas, jo tās nenoveco, ir sausumizturīgas un ēncietīgas, turklāt pavasarī – brīnumskaistas!
- Dažviet kapos vairs netiek veidoti tradicionālie norobežojošie dzīvžogi. Varbūt tiešām ir vērts pamēģināt iztikt bez tā un veidot norobežojošo joslu, piemēram, no hostām vai čīkstenēm.
- Ja ir vairākas kopiņas, tās visas var apvienot vienā un veidot vienu lielu dobi – kombinējot dažādus augus lielākā platībā, ir plašākas iespējas ne tikai nodrošināt vairāk auglīgās augsnes, bet arī lielāku augu dažādību vienuviet. Un tālākais jau atkarīgs no radošā lidojuma – var kompozīciju centrēt vidū, var arī rīkoties citādi. Piemēram, stūrī var iestādīt austrumu sniega rozes (tās pacieš gan sauli, gan ēnu) un ēnainu vietu papildināt ar mazajām hostām, kumeļpēdām vai kapmirtēm, suņpētersīļlapu kazbārdi, bet saulē – ar neliela auguma čīkstenēm. Katrā ziņā arī kapos drīkst veidot oriģinālas kompozīcijas.
Nē mauriņam!
Kapu apstādījumos nevajadzētu sēt zālienu, jo ēnā zāle ļoti stīdzēs, bet arī piemērotos apstākļos tā augs labi tikai tad, ja būs nodrošināts patstāvīgs mitrums, citādi sausuma periodā zālīte nokaltīs. Skaists mauriņš prasa regulāras pūles! Tāpēc, pirms sēj zāli, atbildi sev uz jautājumu: vai tiešām spēsi to reizi nedēļā nopļaut un kā to darīsi – uz kapiem nesīsi pļaujmašīnu vai griezīsi ar šķērēm?
