Abonē SANTA+ un saņem astrologa prognozi savam nākamajam gadam!
ABONĒT!
  • Dizaineres padomi: Kā iekārtot vasaras māju

    Mājokļa iekārtošana
    Jolanta Tomševica
    10. jūlijs, 2022
    Komentēt

    Drukāt

    Saglabāt

    Foto: Shutterstock
    Vasaras mājas no mājokļa, kurā dzīvojam augu gadu, atšķiras galvenokārt ar to, ka te pavadām tikai brīvdienas un atvaļinājumus – laiku, kad vēlamies justies maksimāli komfortabli. Kā iekārtot vasaras māju tā, lai tajā būtu ērti, bet šī celtne nesagādātu liekas raizes arī laikā, kamēr tur nedzīvojam?

    Raksts no žurnāla Ievas Māja arhīva

    Konsultē dizainere Renāte Lorence.

    «Viss, ko lietojam ikdienā, nepieciešams arī vasaras mājā. Tikai, būdami tuvāk dabai, parasti cenšamies uz lietām paskatīties vienkāršāk, neko nesarežģījot. Tāpēc vasarnīcā iesaku iztikt ar sadzīves priekšmetu minimumu, vairāk orientējoties uz atpūtu svaigā gaisā.

    Nemaz jau nav vajadzīgs daudz mēbeļu un lietu, lai labi atpūstos, piemēram, svaigi apstrādāta koka apdare ar savu dabisko smaržu rada daudz jaukāku noskaņu nekā daudz aksesuāru un dekoru. Vasaras mājā noteikti jācenšas izmantot pēc iespējas vairāk dabisko materiālu. Aizkaru vietā var izmantot salmu žalūzijas, masīvu paklāju vietā – pītus paklājiņus.

    Iekārtojums, protams, ļoti atkarīgs no saimnieku materiālajām iespējām, dzīvesveida un arī no tā, kur šī mājiņa atrodas un cik bieži tiek izmantota. Noteikti jāpadomā par drošību, iespējams, ir vērts pieslēgt apsardzi, citādi visas vērtīgās lietas sezonas beigās noteikti jāņem līdzi uz mājām.

    Ja māja netiek apkurināta, problēmas rada arī aukstums un mitrums, tāpēc iesaku visas tekstila lietas rudenī vest prom, jo pa ziemu tās pievelkas ar mitrumu un iegūst nepatīkamu smaku, ko izvēdināt ir gandrīz neiespējami.»

    Kā plānot?

    Vasaras mājas lielākoties ir ēkas ar visai mazu platību: vienu līdz trim istabām, virtuvi, labierīcībām vai varbūt pat bez tām telpās. Līdz ar to būtiskākais ir funkcionalitāte, un viss pārējais – apdare, iekārtojums un mēbeles – ir tai pakārtots.

    Vissvarīgākais ir izdomāt, kur un kā būs izvietota virtuves zona un guļamzona. Mazā mājoklī funkcionālās zonas bieži pārklājas, tāpēc lietderīgi izmantot dažādus grīdas līmeņus, savietojamas mēbeles, bet zonas nodalīt tikai daļēji – ar bīdāmām, caurspīdīgām vai mobilām starpsienām, lai telpu varētu maksimāli variēt.

    Virtuve vasaras mājās ļoti bieži ir integrēta dzīvojamajā telpā, bet atpūtas vietai paredzētais dīvāns tiek izmantots arī gulēšanai. Tā kā vasarā atpūta, izklaide un arī ēšana lielākoties notiek brīvā dabā, šīm nodarbēm telpās jāparedz vieta tikai rezerves variantam, kad laukā ir slikts laiks.

    Lai nelielajā mājoklī visi justos omulīgi, jāievēro 3 pamatprincipi:

    1. Jābūt skaidri nolasāmiem staigāšanas ceļiem;
    2. Lietām jābūt parocīgi aizsniedzamām un ātri atrodamām;
    3. Vietām, kas paredzētas katrai konkrētajai vajadzībai (atpūtai, ēst gatavošanai un pasniegšanai, mantu glabāšanai) jābūt funkcionālām un ērtām.

    Kāda apdare piemērota?

    Pirmkārt, jāņem vērā, vai ēka tiks apsildīta. Ja ne, jālieto apdares materiāli, kas ir maksimāli izturīgi pret mitrumu un temperatūras svārstībām (flīzes, mitrām telpām paredzētas krāsas, vinila tapetes, raupjš apmetums) vai arī jāizvēlas lēti materiāli, ko nav žēl izmest un ik pēc pāris sezonām atjaunot.

    Otrkārt, tā kā telpas vasaras mājā parasti ir nelielas, nav ieteicams lietot daudz spilgtu toņu atsevišķām zonām – tas īpaši izceltu telpu un uzsvērtu, cik tā maza. Nevajadzētu katrai zonai lietot atšķirīgu grīdas segumu, jo tas tikai lieki saraibinātu kopējo telpas tēlu. Izņēmums var būt neliels paklājs atpūtas zonā.

    Pieredze rāda, ka, iekārtojot vasaras māju, cilvēki nereti izmanto tos materiālus, kas palikuši pāri no viņu pastāvīgā mājokļa remonta vai ko izdevies nopirkt lētāk. Tāpēc visbiežāk lietotie materiāli ir koka dēļi, brusas, ķieģeļi vai to pārpalikumi, laukakmeņi, virtuvēs un sanitārajos mezglos – linoleja un flīžu pārpalikumi, bieži redzamas krāsotas sienas un tapešu kolāžas.

    Nevajag baidīties eksperimentēt, izvēloties īpašus materiālus: dažādus atgriezumus vai tapešu pārpalikumus, flīžu kolekciju atlikumus u. tml., ko par ļoti labu cenu var atrast izpārdošanās, akciju laikā, veikalu un salonu likvidācijās. Vasarnīcas nelielajā platībā ideju īstenošanai bieži vien pietiek ar dažādiem atlikumiem.

    • Ja izvēlas koka apdari visām plaknēm, vajadzīgs tikai viens labs meistars, jo nevajadzēs ne krāsot, ne līmēt, ne flīzēt.
      • Krāsotas sienas var  arī pēc sirds patikas apdarināt ar pašrocīgiem zīmējumiem vai ar trafaretu radītiem uzrakstiem.
        • Vasaras mājai vairāk piestāvēs gaiši toņi un priecīgas krāsas.
        • Mēbeļu minimums, un kā to paplašināt

          Noteikti nepieciešams virtuves minimums: plīts, ledusskapis, izlietne un neliela virsma produktu apstrādei. Vajadzīgs arī ēdamgalds, krēsli un guļvietas (gultas, izvelkami dīvāni vai atpūtas krēsli, divstāvu gultas).

          Pārējo – mēbeles atpūtas vietai, papildu sēdekļus, žurnālgaldiņu un citus priekšmetus – var izveidot improvizēti, izmantojot paklājus, spilvenus, kastes, lādes.

          Ļoti noderīgas ir mēbeles ar vairākām funkcijām, tās var pabīdīt vienu zem otras, variēt to izmērus, piemēram, izvelkams galds, sēdeklis, kas vienlaikus ir mantu glabātava, žurnālgaldiņš ar vairākiem apakšplauktiem, saliekamie krēsli, izvelkamas gultas, arī saritināmie matrači utt.

          Tādējādi būs iespējams ekonomēt tik svarīgo vietu un padarīt atpūtu komfortablāku.

          Nereti uz vasarnīcu atceļo viss, kas dzīvojamajā mājā kļuvis lieks vai vecs. Tad, lai vasaras telpa nepārvērstos par vecu mantu noliktavu un kopskats neveidotos pārāk raibs un kičīgs, jāmeklē kopsaucējs: noskaņa, krāsa, materiāls vai tēlaina ideja, kas visas mēbeles un priekšmetus apvienotu.

          • Šajā virtuvē sarkanais tonis ir tas elements, kas apvieno visas atšķirīgās mēbeles un lietas.
            • Vasaras mājās var ekonomiski izmantot atklātus koka plauktus un kokmateriālu sagataves, ko iespējams nopirkt būvmateriālu veikalos, kā arī auduma kabatplauktus.
              • Noderīgi būs arī dažādi šūpuļkrēsli un šūpuļtīkli.
                • Izdevīgi ir dīvāni ar noņemamiem spilveniem, ko var iznest un lietot ārā. Vēlams, lai pārvalks būtu noņemams un izmazgājams.
                • Kā piešķirt īsto noskaņu?

                  Katrai vasaras mājai ar laiku izveidojas tikai tai vien raksturīga noskaņa. Tā atkarīga gan no vietas, kur māja atrodas, gan no iemītnieku dzīves stila un gaumes.

                  Jāņem vērā, ka vasarnīca noteikti nav tā vieta, kur izvietot dārgus mākslas darbus un kolekcijas, kam nepieciešama nemainīga telpu temperatūra un gaisa mitruma līmenis. Šeit iederīgāki būs dažādi dekori no dabas materiāliem, suvenīri, fotogrāfijas, plakāti, vienkāršu konstrukciju un audumu aizkari.

                  Lietas, kas vislabāk palīdz radīt iecerēto noskaņu, ir vāzes, trauki, tekstilijas, grozi, pulksteņi, aizkari.

                  • Lai radītu īpašu atmosfēru telpās, nav nepieciešams daudz līdzekļu – pietiks ar izdomu un prasmīgu roku pagatavotiem dekoriem.
                    •  Vasaras noskaņu palīdzēs radīt arī vienkārši, krāsaini audumi.
                    • Kur glabāt lietas un apģērbu?

                      Lai gan mājiņā tiek pavadīts salīdzinoši neilgs laika posms, tik un tā parasti tur sakrājas daudz lietu, jo mantu pakošana, ko katrās brīvdienās vest uz vasarnīcu un atpakaļ, atpūtas prieku var krietni vien pabojāt, tāpēc cenšamies, lai viss vasarnīcā vajadzīgais būtu uz vietas.

                      Tā laika gaitā vasaras mājā sakrājas diezgan daudz mantu, un tās visas nepieciešams kaut kur novietot. Visbiežāk nav iespēju izveidot ietilpīgus un dārgus skapjus, tāpēc jāizmanto citi varianti: lādes, nišas, kurās izvieto plauktus un aizklāj ar aizkariem vai slēģveida durvīm, kā arī improvizēti drēbju skapji, ko izveido no pārvietojamiem statīviem, auduma plauktiem un iekaramiem kabatplauktiem.

                      Ieteikums: Labāk iztikt ar minimumu, nevest uz vasarnīcu liekus priekšmetus un drēbes un neapgrūtināt sevi ar papildu skapju iekārtošanu. Atceries, ka tie būs arī jātīra un jākārto!

                      Skapi iespējams iekārtot arī pieliekamajā vai vecā durvju ailā, izmantojot saliekamus, piekarināmus plauktus, ko aizklāj ar aizkariem vai žalūzijām.

                      Un kā ar ērtībām?

                      Tiem, kas pieraduši pie pilsētas ērtībām, nepietiekami labiekārtotas vasarnīcas sadzīve, iespējams, būs nevis eksotika, bet nepatīkams pārbaudījums. Tāpēc vēlams sev godīgi atzīties, vai tiešām spēsi visu sezonu mazgāties tikai upē vai improvizētā skārda vannā.

                      Ja nav citu variantu, skalojamo izlietni arī bez komunikācijām iespējams izveidot katrā virtuvē, izmantojot notecināmo trauku un ietilpīgu spaini zem izlietnes. Savukārt dušu var ierīkot, dārza saulainākajā vietā uzstādot ūdens tvertni, komplektējot ar dušas ierīci un izveidojot ar aizkariem norobežotu duškabīni.

                      Arī āra tualeti iespējams izveidot maksimāli komfortablu, izvēloties atbilstošu vietu dārzā un iekārtojot apgaismojumu gan tualetē, gan pa ceļam uz to.

                      Par tādām ekstrām kā karstā, smaržīgā vanna ik vakaru gan labāk aizmirsti – vasaras namiņā galvenais, lai ir nodrošināta funkcija (labierīcības, iespēja nomazgāties un izmazgāt veļu), kas, iespējams, nebūs tik ērti, kā ierasts, toties ar zināmu romantikas piesitienu gan.

                      Ko darīt, kad sezona beidzas

                      Vienalga, vai tava vasaras māja ir neliels dārza namiņš ar pāris istabiņām, palielāka vasarnīca vai veca lauku māja, visām aktuāla ir viena liela problēma – uzturēšana ziemas sezonā, ja tur neviens nedzīvo.

                      Ja atpūtas māja vēl tikai top vai tiek pārbūvēta, ir vērts atrast atbildes uz jautājumiem par apsildīšanu ziemā un par drošību: ierīkot apkuri vai ne; ievilkt komunikācijas vai izmantot aku un āra tualeti; uzticēt atslēgas kaimiņiem, pieslēgt apsardzi vai regulāri uzraudzīt pašiem?

                      Apsildīšana

                      • Vienkāršākais variants – iztikt bez apkures, vēsākās dienās lietojot vien plīti, kamīnu, taupības krāsniņu vai elektrisko sildītāju. Ziemā šāda ēka krietni izsals, pievilksies ar mitrumu, iespējama trupes vai pelējuma sēnes ieviešanās konstrukcijās un mēbelēs.

                        Turklāt, ja mājā ir arī ūdensvads un kanalizācija, pastāv risks, ka sala dēļ tie var saplīst. Vieglas dēļu konstrukcijas dārza mājiņas cietīs mazāk, jo tām ir dabiska ventilācija un parasti tajās nav ne ūdensvada, ne kanalizācijas, bet pamatīgākām ēkām ar plašāku iedzīvi šāds variants noteikti nederēs. Problēmas varētu sagādāt arī elektroinstalācija – spēcīgāku sildītāju tā var neizturēt.
                      • Biežāk lietotais variants – ierīkot nelielu krāsniņu, kamīnu vai atstāt veco krāsni un aukstākā laikā uzticēt kurināšanu kādam kaimiņam vai doties turp pašiem.

                        Mājām, ko lieto tikai sezonāli, visizdevīgākais variants ir kamīni ar gaisa apkures sistēmu, jo aukstā laikā sistēma neaizsalst, sistēma labi izžāvē gaisu ilgāku laiku neapkurinātās telpās un spēj apsildīt daudzas kompakti novietotas telpas.

                        Tāds variants derēs lauku mājām un vasarnīcām, kas atrodas tuvu citām mājām un kur ir kaimiņi, ar kuriem iespējams sazināties par aktuālajiem laika apstākļiem. Ar šādu daļēju apkuri iespējams arī ziemā izmantot ūdensvadu un kanalizācijas sistēmu ēkā.
                      • Dārgākais variants – ierīkot automatizētu apkuri, kam var uzstādīt noteiktu režīmu atkarībā no laika apstākļiem. Tad būs nepieciešams kvalitatīvs elektropieslēgums un instalācija.

                      Šāda ēka noteikti būs arī labiekārtota, līdz ar ļoti aktuāls būs jautājums par drošību. Atmaksāsies tikai tādām ēkām, ko lieto biežāk nekā pāris reižu gadā un ko vēlas saglabāt esošajā stāvoklī vai atjaunot.

                      Kamīns vai krāsniņa noteikti radīs omulīgāku noskaņu vēsākā laikā un novakarēs.

                      Drošība

                      Ja vasarnīca atrodas līdzās citām mājām, kurās iemītnieki dzīvo arī pa ziemu, var izlīdzēties ar vietējo signalizāciju – sensoriem uz logiem un durvīm un ārējo sirēnu, kas pievērš kaimiņu uzmanību. Ja vieta ir nomaļāka, jādomā par nopietnāku signalizācijas sistēmu – vadu vai bezvadu sistēmu ar pieslēgumu pie apsardzes.

                      Lietas, kas var noderēt:

    0 komentāri

    Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

    Pievienot komentāru

    Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

    Satura mārketings

     

    Veselība

    Vairāk

    Receptes

    Vairāk

    Personības

    Vairāk

    Skaistums un mode

    Vairāk

    Bērni

    Vairāk

    Māja un dārzs

    Vairāk

    Izklaide

    Vairāk

    Labākai dzīvei

    Vairāk

    Aktuāli

    Vairāk

    Abonē