Rīga +1°C 
Izpildi testu
Novērtē rakstu
-
4
-
1
-
0
-
1
-
0
-
0
-
0
-
Šoreiz par piemēru raksta autores gadījumi iz dzīves.
1. Panna ar saskrāpētu teflona pārklājumu
Mans gadījums
Virtuvē man ir trīs pannas: viena pankūkām, otra pārējiem cepšanas darbiem un trešā – tāda, pie kuras jau rauj klāt, jo teflona pārklājums ir mazliet saskrāpēts.
Esmu dzirdējusi, ka, cepot šādā – saskrāpētā – pannā, mēs apēdam arī teflona daļiņas, kas skaitās kaitīgas, taču nezinu, kas īsti tur slikts. Un galu galā šo pannu izmantoju tikai tādiem melnajiem darbiem kā, piemēram, apgrauzdēju tajā nelobītus zemesriekstus, lai pēc tam vieglāk tiktu vaļā no brūnajām miziņām.
Eksperta komentārs
Teflons pats par sevi nav nekas likts – drīzāk varētu teikt, ka slikti dara tie ļaudis, kas teflonu pārkarsē.
Ja teflonu neuzkarsē līdz kritiskajai temperatūrai, kas ir ap 245 grādiem pēc Celsija, tas ir inerts materiāls, kas nekādu ļaunumu nenodara.
Ja teflons būtu pulverī, to varētu arī apēst, un nekas slikts nebūtu gaidāms. Taču, ja teflonu pārkarsē, tas sāk sadalīties, radot veselu virkni kaitīgu produktu (pārmērīga karsēšana nav vēlama arī citiem materiāliem). Veids, kā pannas virtuvē tiek pārkarsētas, ir visnotaļ banāls – aizmirstot uz karstas plīts tukšu pannu. Ja pannā nav nekāda šķidruma, kas iztvaikošanas rezultātā siltumu aizvada prom, to var uzkarsēt līdz sarkankvēlei.
Teflona pārklājumu uz pannām līmē kā plēvi, un pie jaunas teflona virsmas nepielīp nekas – teflons ir ja ne pati slīdīgākā, tad viena no slīdīgākajām vielām pasaulē. Tāpēc, ja šo pārklājumu saskrāpē, notiek cepamo produktu mijiedarbība ar pannas metālu un tad panna, kā mēdzam teikt, rauj klāt.
Tas ir apgrūtinoši gatavošanas procesā, turklāt var būt arī bīstami, ja nezinām, vai metāls, no kā panna izgatavota, ir kvalitatīvs un nekaitīgs.
- Secinājums:
Varu turpināt grauzdēt saskrāpētajā pannā zemesriekstus. Un, lūkojot veikalā pēc jaunas pannas, izvēlēties uzticamu un kvalitatīvu ražotāju.
2. Alumīnija katliņš
Mans gadījums
Kopš nezināmiem laikiem manā virtuves plauktā ir iegūlis samērā prasts alumīnija katliņš. Ja tā padomā, manas paaudzes cilvēki ir izauguši ar alumīnija traukiem un galda piederumiem skolās un armijās, turklāt ilgāku laiku neviens par alumīnija kaitīgumu īpaši neaizdomājās. Mūsdienās tas ir pierādīts, tomēr ik pa laikam, kad gaidāmas lielākas viesības, mēdzu savā alumīnija katliņā vārīt olas rasolam. Vai rīkojos neprātīgi?
Eksperta komentārs
Alumīnija kaitīgums tiešām ir pierādīts, tāpēc uzreiz iesaku – ja mājās ir kādi alumīnija trauki, labāk no tiem šķirties.
Alumīnijs ir trīsvērtīgais metāls, tāpat kā dzelzs. Daudzi fermenti jeb enzīmi savā aktīvajā katalītiskajā centrā satur dzelzi – vai nu divvērtīgu vai trīsvērtīgu. Ja lietojam alumīnija traukus un tie nonāk saskarē ar skābu vidi, tad alumīnijs reaģē un veidojas trīsvērtīgi alumīnija sāļi.
Šie sāļi ir ļoti bīstami, jo spēj izraut dzelzi no minētajiem katalītiskajiem centriem un iestāties viņa vietā. Tāds enzīms vairs savu funkciju nepilda un lielākoties šāda nomaiņa saistās ar audzēju veidošanos. Tāpēc pat devas, kurās alumīnijs ir 1,2 mikrogrami litrā ūdens, jau ir bīstamas cilvēkam.
Šādu koncentrāciju var dabūt ļoti ātri, uzvārot skābu ķīseli alumīnija katliņā.
Turklāt, ja arī pēc tam katliņu izmazgā un nākamreiz vāra tikai kartupeļus, alumīnijs turpina izdalīties, jo oksīdu aizsargslānītis, reaģējot ar skābi, noārdās.
Šobrīd daudzi zinātnieki uzskata, ka tieši alumīnijs ir pie vainas vēža epidēmijā. Alumīnija folijas, alumīnija vāciņi pārtikas iepakojumam… un, jo mazāks iepakojums, jo lielāka alumīnija attiecība pret konkrēto produktu.
- Secinājums
Skaidrs! Labāk būs, ja no sava alumīnija katliņa šķiršos un ieteikšu to pašu darīt arī citiem.
Uzmanīgi arī foliju!
Alumīnija folijai ir augsta karstumizturība (līdz pat 600 grādiem), tāpēc saimnieces to iecienījušas pamatoti. Taču stingri jāievēro viena lieta – nedrīkst pieļaut, lai ar foliju nenonāk saskarē skābi vai sārmaini produkti. Alumīnija folijas virsmu klāj plāna kārtiņa alumīnija oksīda, kas neļauj alumīnijam reaģēt ar pārtiku. Taču skābes (marināde, vīns, citrons, etiķis, u.c.) un sārmi (soda, cepamais pulveris u.c.) noārda šo aizsargslānīti (īpaši augstā temperatūrā), radot kaitīgus ūdenī šķīstošus atvasinājumus.
3. Plastmasas krūze
Mans gadījums
Visi esam vismaz pa ausu galam dzirdējuši, ka plastmasas trauki nav tie labākie no veselības viedokļa. Bet kādu dienu paskatījos plauktos un saskaitīju vismaz pāris plastmasas bļodas, dažus šķīvjus un arī krūzītes. Kā tad īsti ir? Visbiežāk par iespējamo kaitīgumu aizdomājos, blendējot plastmasas blendera krūzē siltu dārzeņu biezzupu…
Eksperta komentārs
Plastmasas trauki ir ļoti dažādi, izgatavoti no dažāda sastāva un kvalitātes materiāliem, tāpēc vispirms jāskatās, vai tie vispār ir piemēroti pārtikas produktiem.
Pamatnosacījums ir šāds: no plastmasas traukiem nedrīkst izdalīties nekādas nevēlamas vielas, jo tad ir nepatikšanas – gan toksiskas, gan alerģiskas reakcijas.
Tāpēc plastmasu nevajag sildīt – ne traukos liet karstus šķidrumus un ēdienus, ne likt šos traukus mikroviļņu krāsnī.
Izņēmums ir speciāli karstumizturīgi trauki – par šo īpašību noteikti būs minēts lietošanas pamācībā, turklāt tie nebūs lētākie plastmasas trauki.
- Secinājums
Ja reiz plastmasas traukus vispār ieviest savā virtuvē, tiem jābūt kvalitatīviem, saskarei ar pārtiku piemērotiem un visiem citiem drošības standartiem atbilstošiem. Un – drošs paliek drošs – labāk izmantot šos traukus aukstiem produktiem. Piemēram, sablendēt tomātus un tikai tad vārīt zupā, sakult saldējuma kokteili, samaisīt zaļos salātus.
4. Vara trauki
Mans gadījums
Nezinu, no kurienes, bet mājās man ir glīts vara trauks – tā kā krūze, kā kas, ar apaļīgu dibenu. Iekšpuse traukam ir diezgan baisā paskatā, tāpēc nav nācis prātā to izmantot virtuvē, bet vispār man vara trauku zeltaini rožainais tonis ļoti patīk un, kad kaut kur ieraugu kādu jaunu un spožu vara pannu vai katliņu, ļoti gribas tādu arī savā virtuvē…
Eksperta komentārs
Kaut gan ķīmiski varš, salīdzinot ar alumīniju, ir krietni inertāks materiāls, neiesaku lietot vara traukus ēdiena gatavošanā un pasniegšanā.
Varš ir viens no tiem mikroelementiem, kurš cilvēkam ir nedaudz vajadzīgs, bet, ja tā ir par daudz, ir slikti, tad varš top par toksīnu.
Piemēram, varu bieži lieto tāpēc, ka tas nerūsē, taču to, ka kaut kādos gadījumos tas tomēr reaģē, var redzēt pēc metāla nokrāsām – varš kļūst zaļš, ja saskaras ar ogļskābo gāzi, vai kļūst melns, ja saskaras ar sēru un tā savienojumiem.
- Secinājums
Labāk vara traukus mājās turēšu smukumam – piemēram, pakarināšu virtuvē vara panniņu, ik pa laikam nospodrināšu, lai spīd un laistās, un priecē acis. Bet vecajā vara traukā ar apaļo dibenu likšu kaltētus ziedus, būs glīti!
