Zaļš arī ziemā. Mūžzaļie lapaiņi katram dārzam

Izvēle katrai gaumei un dārza īpatnībām

Prasmīgi plānojot, no mūžzaļajiem augiem var izveidot dārzu, kas dažādu toņu zaļo pamatkrāsu saglabā cauru gadu. Ar mūžzaļām lapām ir gan ziemcietes, gan zemsedzes augi, gan krūmi un pat koki. Tomēr nevajadzētu pārspīlēt, dārzu izveidojot vienīgi no šādiem augiem, jo tad dārzs var kļūt garlaicīgs: tāds pats ziemā kā vasarā. Tādēļ mūžzaļos augus vajadzētu miksēt ar vasarzaļajiem, no tiem izvēloties tādus augus, kam vasarā ir nevis zaļš, bet kādas neparastākas krāsas lapojums, lai mūžzaļie augi kļūtu par fonu.

Izvēloties mūžzaļos augus, noteikti jāizraugās tādi, kas atbilst konkrētajiem augšanas apstākļiem – tie, kam patiks augsne, kāda tā ir dārzā, un kam ir līdzīgas augšanas prasības kā citiem augiem, kas šajā dārzā jūtas labi.

«Piemēram, rododendri, virši, ērikas mīl skābāku augsni, savukārt pahisandrai un akmeņlauzītei teju vienalga,» saka stādaudzētavas Dimzas saimnieks Andrejs Vītoliņš. Tāpat svarīgi ir respektēt citas auga prasības. «Galvenais iemesls, kādēļ Latvijas dārzos mūžzaļie augi aiziet bojā, ir saules apdegumi. No tiem augi cieš ne tikai agrā pavasarī, bet arī vēlā rudenī, kad naktī gaisa temperatūra noslīd krietni zem nulles, savukārt dienās ir diezgan silts, skaidrs un saulains. Tādēļ šajos gadalaikos mūžzaļie lapaiņi noteikti rūpīgi jānoēno,» iesaka Andrejs Vītoliņš.

Lieliskie piecinieki

Lūk, pierādījums, cik daudzveidīgs ir mūžzaļo lapaiņu klāsts, – piecu augu izlase dažādām dārza vajadzībām.

Ziemcietes

1. Galotņu pahisandra (Pachysandra). Patīk irdena augsne, ēna vai pusēna. Lieliski noder kā zemsedzes augs zem lieliem kokiem, kam ir dziļāka sakņu sistēma.
   

   

   Garākie dzinumi apsakņojas un veido uz augšu vērstas lapu rozetes. Izaug ap 30 cm augstumā, lapojums spožs, tumšzaļš, ādains.
2. Kapmirte (Vinca minor). Pacietīgs un pieticīgs augs, lieliski ieaugsies pat visēnainākajā vietā. Kapmirti pat var izmantot jumtu apaudzēšanai ar tādu kā zaļu paklāju. Atrodamas šķirnes ar ziliem, violetiem, sarkaniem, baltiem, pat pildītiem ziediem.
3. Akmeņlauzīte (Saxifraga x arendsii). Pieņems augšanu gan saulē, gan pusēnā.  Veido zemu, biezu paklāju, maijā un jūnijā koši sazied baltiem, rožainiem vai sarkaniem ziediem.
4. Bergēnija (Bergenia). Ādainas, spēcīgas, ziemā dārzā labi pamanāmas lapas, kas rudenī un ziemā zaļo toni nomaina pret sarkanīgu. Pavasarī bergēnijas zied rožainiem vai baltiem ziediem. Šo puķi iecienījuši gliemeži – tie gan neposta bergēnijas, bet mēdz lielā skaitā slēpties zem to lapām.
5. Mūžzaļā ibēre (Iberis sempervirens). Apmēram 30 cm augsts un 45 cm plats krūms, zied maijā koši baltiem ziediem.
   

   

   Lai ibēres izskatītos krāšņas un nebūtu redzami to kailie, garie dzinumi, tie ik pa laikam pēc noziedēšanas jāapgriež – lai augs dzen jaunus.

Zemsedzes augi

1. Andromeda (Andromeda). Neliels krūms ar tieviem, ložņājošiem stumbriem, izaug līdz 40 cm augsts, zied maijā rožainiem ziediem.

2. Dammera klintene (Cotoneaster dammeri). Pacieš sausumu, bet vajag daudz gaismas un auglīgu, kaļķainu augsni.
   

   

   Atkarībā no šķirnes izaug no 15 cm līdz pat metra augstumam, krūma platums var sasniegt pusotra un pat divus metrus. Zari ložņā un apsakņojas. Vasarā zied baltiem ziediem, rudenī un ziemā rotājas sarkanām ogām.
3. Rozmarīna zalktene (Daphne cneorum). Līdz 40 cm augsts krūms ar it kā zemei pieplakušu vainagu, zied agri pavasarī – aprīlī ar karmīnsarkaniem, ķekaros sakopotiem ziediem katra dzinuma galā.
4. Fortina segliņš (Euonymus fortunei). Ap 20 cm augsts augs ar neievērojamiem ziediem, bet bagātīgu un – atkarībā no šķirnes – arī ļoti košu lapojumu. 
   

   

   Šķirņu piedāvājums plašs – gan ar raibām, gan dzeltenām lapām.
5. Efeja (Hedera). Liānas ar ložņājošiem vai kāpelējošiem stumbriem. Var izmantot arī vertikālu virsmu apzaļumošanai. Visspēcīgākā ir Eiropas efeja, kam dzinumi izaug 4–8 metrus gari. Atrodamas arī šķirnes, kam lapas ir zaļas ar baltiem vai dzelteniem raibumiem.

Viršaugi

1. Ērikas (Erica). Vidēji 20 cm augsts krūms, kas īpaši izceļas aprīlī un maijā, kad zied baltiem, sārtiem, karmīnkrāsas vai violetiem ziediem.
   

   

   Vislabāk aug smilšmāla augsnēs ar kūdras vai viršu augsnes piejaukumu, pacieš arī kaļķainas augsnes un daļēju noēnojumu.
2. Brukentālijas (Bruckenthalia). Ap 20 cm augsts puskrūms ar spilvenveida vainagu, kas izplešas pusmetra diametrā. Zied rožainām vārpām jūnijā, jūlijā – laikā starp ērikām un viršiem.
3. Dabēsija (Daboecia). Ap 30 cm augsts krūms ar pusmetra platumā izplestu vainagu.
   

   

   Zied purpurkrāsas ziediem no jūlija līdz septembrim, lapojums gaiši zaļš.
4. Virši (Calluna). Izaug no 10 līdz 55 cm augstumā, zied jūlijā, augustā un septembrī baltiem, rožainiem, lillā vai sarkaniem ziediem, lapojuma nokrāsa var būt gan zaļa, gan pelēcīga, gan rūsgana vai dzeltena.
5. Daudzziedu pīera (Pieris floribunda). Patīk augt mitrā, caurlaidīgā, trūdvielām bagātā, skābā augsnē pusēnā.
   

   

   Izaug pusotra metra augsts un metru plats stāvs, noapaļots krūms. Zied baltiem ziediem aprīlī un maijā.  

Zema auguma krūmi

1. Spožlapu sausserdis (Lonicera nitida). Pusmetru augsts un metru plats krūms ar ciešu, izplestu vainagu un tumši zaļām lapām.
2. Lielkausa asinszāle (Hypericum calycinum). 30 cm augsts un metru plats krūms, zari stāvi, pārkareni. Lapas ādainas, ziemzaļas, ziedi pa vienam, lieli un dzelteni.
3. Mahonija (Mahonia). Patīk viegla un pietiekami mitra augsne, vislabāk aug daļējā noēnojumā.
   

   

   Lapojums tumši zaļš, ādains.
4. Leikotoje (Leucothoe). Viens no retajiem mūžzaļajiem augiem, kam lapas rudenī un ziemā paliek zaros, iekrāsojušās košos toņos. Krūms izaug metru augsts un arī gandrīz tikpat plats.
5. Buksis (Buxus). Aug lēni, pacieš gan ēnu, gan sausumu, labi padodas apcirpšanai, lai veidotu dažādas krūmu formas. Šķirņu izvēle plaša – ir augi gan ar baltraibu, gan zilganzaļu lapojumu.

Vidēja un liela auguma krūmi

1. Rododendrs (Rhododendron).
   

   

   Lai gan pieņemts domāt, ka mūžzaļie rododendri der tikai ēnainām vietām, ir arī šķirnes, kam patīk saulainākās dārza vietās – tās ir šķirnes, kas izaudzētas no Jakušimas rododendra, kā arī šķirnes, kam ir sīkas lapas un kas agri zied.
2. Kalmija (Kalmia). Patīk mitra, skāba augsne. Šaurlapu kalmijai krūms izaug stāvs, ziedi purpursarkani, čemuros. Savukārt platlapu kalmija izaug augstāka, lapas ādainas, spožas, pat 10 centimetru garas.
3. Sarkanā pirakanta (Pyracantha coccinea). Divus metrus augsts un pusotra metra plats krūms.
   

   

   Zied rožainiem ziediem maijā un jūnijā, savukārt rudenī izceļas ar krāšņām, pīlādžiem līdzīgām ogām.
4. Meservas ilekss (Ilex x meserveae). Metru augsts un plati izplests krūms, lapas tumšzaļas ar dzeloņainiem robiņiem.
   

   

   Dažkārt pēc pārstādīšanas lapas nobirst, bet ātri ataug. Sarkani, spīdīgi augļi, kas ziemā pušķos paliek zaros.
5. Ligustrs (Ligustrum). Augsnes ziņā nav sevišķi prasīgs, patiks neliels noēnojums. Pacieš arī ilgstošu sausumu un lieliski pakļaujas formēšanai. Izaug pat 3 metrus augsts.

Speciālistu viedokļi

• Irina Simanoviča, Buciņu stādaudzētavas saimniece: Izdevīgāki ir augumā zemie augi

– Latvijā mūžzaļie skujeņi tomēr ir daudz iecienītāki nekā mūžzaļie lapaiņi – droši vien tādēļ, ka lapaiņiem Latvijas ziemās klājas diezgan grūti. Latvijā arī savvaļā ir sastopami augi ar ziemzaļām lapām. Visbiežāk sastopamie ir brūklenāji, bet tie ir zemi augi, un, ja vien ir sniegs, lapas ziemu pavada zem sniega segas.

Tādēļ mans ieteikums: izvēloties mūžzaļos lapaiņus, labāk tomēr vispirms skatīties uz augumā zemākajiem.

Pat ja ziemā nebūs sniega, augus varēs piesegt – piemēram, ar egļu zariem. Liela auguma mūžzaļos augus piesegt būs daudz sarežģītāk, un aukstumā tiem var klāties grūti, īpaši februārī, kad naktīs mēdz būt krietni mīnusi, bet dienā plusi. Saknes tad vēl ir sasalušas, bet lapās šūnas jau mostas un aiziet bojā.

• Velta Ziepniece, stādaudzētavas Ievugravas saimniece: Jutīgākie augi pirmajās ziemās jāpiesedz

– Tiem, kuri vēlas savā dārzā ieaudzēt kādu mūžzaļu lapaini, es ieteiktu bukšus, mahonijas un mūžzaļos rododendrus. Tie ir piemēroti augšanai dažādās Latvijas vietās, arī Ziemeļvidzemē, kur ir īpaši bargas ziemas. Visiem šiem augiem vairāk patiks ēnaina vieta, un katram ir savas labās īpašības.

Bukši, piemēram, derēs tiem, kam patīk augus apgriezt, veidojot dažādas formas. Turklāt ar bukšiem var ātri aizaudzēt visus robus dārzā.

Savukārt mahonija ir lieliska ar to, ka šis krūms ir skaists katrā gadalaikā – pavasarī zied dzelteniem ziediem, rudenī iekrāso lapas un izceļas ar melnām ogām. Tiesa, mahonijai ir ass lapojums, tādēļ to nevajadzētu stādīt celiņu tuvumā.

Savukārt rododendrus iesaku tādēļ, ka tie ir izturīgi pret aukstumu. Tikai pirmajās ziemās gan jāpiesedz. Protams, Latvijā ziemas mēdz izspēlēt dažādus jokus, tomēr kārtīgi saauguši rododendri lielākoties pārziemo labi.

• Senija Proose, arboriste: Bukšus var audzēt podos

– Manuprāt, nepietiekami novērtēts augs Latvijas dārzos ir buksis. Jā, bukšiem piemīt specifiska smarža, kas ne visiem patīk, bet līdzīgi jau ir arī daudziem citiem augiem. Ir cilvēki, kam, piemēram, nepatīk liliju smarža.

Lai neapgrūtinātu tos, kam nepatīk bukšu smarža, nevajag šos mūžzaļos lapaiņus stādīt pie terases vai dienvidu pusē, kur parasti vasarās ārā uzturas cilvēki.

Tā vietā bukšus var stādīt kādā nomaļākā vietā vai audzēt tos podos. Podi ar bukšiem pie mājas ieejas – lieliski!

Populārākie raksti

Liene Kozlovska

Māja

8 materiāli adventes vainagam, kas nenobirs līdz svētkiem

Ilvija Melne

Ezoterika

11.decembris – labākā čeku dedzināšanas diena decembrī

Ginta Auzniece

Zelta padomi

Kā cīnīties ar prusakiem?

Ginta Auzniece

Māja

Ziemassvētku zvaigzne puansetija var ziedēt vēl ilgi pēc svētkiem!

Elīna Kondrāte

Atbild speciālists

Esi gudrs un zini, kā pasargāt māju no grauzējiem! 1

Dace Rudzīte

Mantojums

Kā izdevīgāk atstāt īpašumu tuviniekam?

Nākamā lapa