Lasi izdevniecības «Žurnāls Santa» ✨ZELTA IZLASI✨ 
Rīga +4°C 
Iesaka Sarmīte Liepiņa, kokaudzētavas Bulduri dārzniece, projektu vadītāja. Etiķkoks ir viens no Sarmītes mīļākajiem kokiem, tāpēc pašas plašajā dārzā tie aug vairāki. Viņa uzskata, ka vislabāk to stādīt kā soliteraugu zālienā, lai var apbrīnot no visām pusēm.
Etiķkoka portrets
- Savvaļā etiķkoks aug Ziemeļamerikā. Par tā nosaukuma rašanos ir dažnedažādas versijas, piesaucot etiķkoka garšu un smaržu, ticams šķiet stāsts par indiāņiem. Ziemeļamerikas indiāņi no etiķkoka augļiem esot gatavojuši etiķskābu dzērienu – indiāņu limonādi –, un no tā arī radies nosaukums. Savukārt citi to saista ar pienaini balto sulu, kas izdalās no koka stumbra un ko grūti nomazgāt no rokām.
- Tiek audzēts arī daudzviet Eiropā. Latvijā lielākoties audzē vienu sugu – parasto etiķkoku (Rhus typhina).
- Lapas vasarā ir zaļas, bet rudenī krāsojas spilgti oranžsarkanas.
- Visskaistākās ir etiķkoka augļu sveces, kas arī no zaļās nokrāsas pārtop par spilgti sarkanām un saglabājas visu ziemu.
- Ātraudzīgs – pāris gados no mazas stibiņas izaug par vērā ņemamu koku. Var saniegt pat 5 m augstumu un vismaz 3 m platumu – atkarībā no tā, cik lielu vietu tam atvēl.
- Diemžēl etiķkoka mūžs nav ilgs – pēc apmēram 8–10 gadiem tas noveco un vairs nav tik skaists kā sākumā. Protams, tas atkarīgs arī no augšanas apstākļiem un izvēlētās vietas. Tīkamā vidē tas savu skaistumu saglabās ilgāk.
