Lasi izdevniecības «Žurnāls Santa» ✨ZELTA IZLASI✨ 
Rīga +5°C 
Konsultē Mārīte Gailīte, agronome un dārzeņkope, biedrības Latvijas dārznieks eksperte
Vai var teikt, ka dārzeņiem, kas aug zem zemes, šogad klājās vissliktāk? Nē, kopumā visām kultūrām klājies ne pārāk labi. Ja ir pārlieks mitrums uz lauka vai dobē, saknes smok. Bet saknēm vajag gaisu! Ilgstoši stāvošā mitrumā saknes gaisa trūkuma dēļ nespēj mitrumu nodot lapām, augi vīst un sākas problēmas ar barības vielu uzņemšanu, gan kalcija, gan citu barības vielu trūkumu.
Skatoties pa reģioniem, Latgalē laikam šogad klājies visgrūtāk – lielākie nokrišņi, negaisi un tā tālāk, lauki tur burtiski pludoja… Vinnētāji šogad ir tie dārzeņu audzētāji, kas audzē vairākas kultūras, nevis tikai divas trīs, jo no lielākas dažādības vienmēr kaut kas padodas labāk.
Kā kurai kultūrai klājies?
- Kāposti. Ar šo vasaru varētu būt visai apmierināti – vismaz tur, kur nav pavisam noslīkuši. Kāpostiem vajag daudz mitruma – jau sengrieķu filozofs un botānikas pamatlicējs Teofrasts teicis, ka kāposts dzer kā zirgs, spaini dienā! Kāpostaugiem ir sekla sakņu sistēma, un, ja augsnes virskārta izžūst, kāposta saknes dziļāk pēc mitruma nemaz netiek. Bet šovasar, kad nemitīgi ir kaut kāds mitrums, kāposts ir padzēries un aug griezdamies. Taču var gadīties, ka vēlāk kāpostgalvas sāks plaisāt.
- Citiem kāpostaugiem, piemēram, ziedkāpostiem un brokoļiem, šogad kaitēkļu ir visai maz. Problēmas bija stipra lietus laikā, kad dubļi nosmērēja ziedkāpostu un brokoļu galviņas.
- Burkāni, bietes, rutki. Burkāni vagu skaustos kopumā izauguši tīri ciešami, bet jautājums, vai tos varēs normāli novākt? Arī citi – kur nav noslīkuši, kaut kāda raža būs.
- Kabači un ķirbji. Kabači vispirms cieta no aukstuma – vasaras sākumā tos vēlāk iestādīja, attiecīgi tie lēnāk un sliktāk auga. Nereti augļi gan aizmetās, bet drīz vien sāka pūt – tāpēc, ka neapputeksnējās, kā nākas. Par ķirbjiem pagaidām grūti pateikt, kas būs ar ražu, – ir smuki eksemplāri kā no žurnāla, bet citiem aukstuma dēļ diez kas nav. Vēlu sāka ziedēt, vēlu aizmetās augļi – jautājums, vai paspēs ienākties un nobriest līdz salnām, kas ķirbjiem kā siltummīļiem ir bīstamas.
- Gurķi un tomāti. Cilvēki sociālajos tīklos sūdzējās par lielajām cenām, piemēram, gurķiem, bet tā nu tas ir. Gurķiem un arī tomātiem šovasar pastiprināti metās virsū infekcijas, tāpēc raža ir tāda, kāda ir, un tas ietekmē arī cenu. Tomāti parasti neapkurināmās siltumnīcās nāk gatavi augustā. Šogad tādēļ, ka pavasarī ilgi bija auksti un vasaras beigu pusē agrāk sākās slimības – gan pelēkā puve, gan citas –, varēja gadīties, ka mazdārziņos tomātu raža nebija tik laba, kā gribētos, augļi lēnāk gatavojās, ātrāk puva. Taču augusts vienmēr ir bijis mēnesis, kad infekcijas aktivizējas, tāpēc jādomā, ko darīt, – vai nu jāizvēlas izturīgas šķirnes, vai jālieto fungicīdi, vai arī labāk nemaz neaudzēt.
- Kartupeļi. Ar kartupeļiem šogad ir diezgan slikti. Pirmkārt, tos vēlu sastādīja. Otrkārt, vēlāk kartupeļi zemē sāka pūt – pagājušajā gadā bija tāpat. Jūlija beigās uznāca lielas lietavas, un kartupeļi sapuva zemē. Daudzos laukos šogad diemžēl varētu būt līdzīgi.
Ja nu šādas vasaras atkārtojas?
Mazdārziņos risinājums šādos laikapstākļos varētu būt dārzeņu audzēšana augstajās dobēs. Tāpat arī siltumnīcās – variants ir audzēšana spaiņos, plēves maisos, podos, kurus var pacelt virs zemes, lai pārliekais augsnes mitrums netraucē. Jo, pat tad, ja vasara ir lieliska, bet vienu dienu uznāk 60 mm lietavas, viss – siltumnīca ir noplūdusi!
Kā pareizi darīt ar ražu?
- Ja daļa ražas ir puspuvusi vai sapuvusi.
Metam ārā! Var likt kompostā, vēlams pievienot Biomiksu (pirmo reizi to vajadzēja izdarīt jau vasaras sākumā), lai labāk pārstrādājas. Visi puspuvušie un arī vairāk puvušie dārzeņi satur gana daudz barības vielu, kuras pēc tam sakompostētas būs noderīgas. Bez raizēm – ja kompostā ir gana liela mikrobioloģiskā daudzveidība, infekcijas neuzkrāsies. - Ko darīt ar caurumainajiem un kāpuru bojātajiem?
Jāskatās, vai tie kaut cik vēl lietojami uzturā vai labāk izmest. Jo fakts ir tāds – ja kaitēkļi bojā dārzeņus vai augļus, augi, sevi aizsargājot, izdala vielas (daudzas vēl nav izpētītas), kuras var kaitēt cilvēka veselībai. Labs piemērs ir solanīns zaļajos kartupeļos, kas lielākos daudzumos ir bīstams veselībai. - Ko darīt ar ražu, kas ir mitra?
Noteikti vajag apžāvēt. Labāk zem nojumes – mazdārziņā raža nav milzīga, pietiks ar nelielu nojumi, kaut vai pagaidu. Taču noteikti nevajag žāvēt tukšajā siltumnīcā. Ja dārzeņi jau ir inficēti, tad siltumnīcā, kur gaisa temperatūra ir ap plus 30 grādiem un mitrums kā pirtī, puves tos pārņems ļoti strauji. Vienīgais dārzenis, kuru var likt siltumnīcā apžāvēties, ir ķirbis – tam tas ir pat veselīgi un ieteicami. Ja siltumnīcā ir iespēja novietot otrādi apgāztas caurumotās plastmasas kastes, uz tām var žāvēt arī ķiplokus un sīpolus – tikai jānodrošina caurvējš! Bet kartupeļus, burkānus, bietes un kāpostus – siltumnīcā nekādā gadījumā! Arī zem nojumes tos vislabāk būtu žāvēt uz paaugstinājuma – ja pieejamas jau minētās plastmasas kastes, tās noliek augšpēdus un dārzeņus virsū – ideāli, ja vienā kārtā. Var arī savietot šajās kastēs un likt tās uz augšpēdus noliktajām kastēm, lai gaiss staigā arī pa apakšu. Dārzeņu apžāvēšanai noder arī koka paletes. Maisi paklāšanai gan nederēs – džutas maisi mūsdienās ir retums, savukārt plastikāta maisi neder, jo viss būs mitrs. Iespējams, ka arī pagrabs šogad ir applūdis. Ūdens laikus jāizsūknē, bet liekais mitrumu kārtīgi jāizvēdina, izvēloties ne pārāk siltu dienu, lai pagrabs nepiesilst.
