5 rožābolu šķirnes
- ‘Suislepp’ (‘Suislepas rožu’, rožābols). Sena šķirne, ko jaunos dārzos stāda maz, jo bieži slimo ar vēzi un ražo paskopi, āboli ienākas ļoti pakāpeniski un viegli birst. Tomēr šai vasaras šķirnei ir patiešām neatkārtojami skaisti un gardi augļi. Mūsdienās tās vietā audzētavas piedāvā citas šķirnes.
- ‘Melba’. Vidēji lieli, skaisti, sārti, svītraini un ļoti gardi āboli, bet šķirne ir neizturīga pret kraupi un sliktākos augšanas apstākļos būs arī vēzis. Tomēr tā ir tik ražīga, ka pat sliktos gados āboli ēšanai būs, un tos kādu laiku var pat uzglabāt. Drošāk stādīt novados, kas atrodas tālāk no jūras.
- ‘Doč Melbi’. Krāsa un garša āboliem līdzīga šķirnei ‘Melba’, bet tie ir ļoti lieli un ienākas agri, pat pirms ‘Baltā Dzidrā’, viegli birst. Koks ir liela auguma, ar nokareniem zariem, ražo mēreni. Slimo ar kraupi un puvi, bet visai izturīga pret vēzi. Augļus var uzglabāt.
- ‘Rīgas Rožābele’. Pavisam citāds rožābols! Ienākas pašās vasaras beigās. Sulīgi un garšīgi kā visi rožāboli, bet ne visai izskatīgi – vidēji lieli vai pasīki, ribaini, zaļgandzelteni ar sarkanām svītrām. Šķirne ieteicama vietām, kur gandrīz neviena ābele neaug, jo ir ļoti izturīga un pieticīga. Koks samērā zems, ražīgs. Augļi labi glabājas.
- ‘Discovery’. Eiropā populāra vēla vasaras šķirne ar skaistiem, vienlaidus sārtiem āboliem un saldskābu garšu. Ražīga, ar kraupi slimo maz, taču var ciest no vēža, īpaši apsaluši koki. Zemgalē izcila ābele, bet vēsākos novados var pievilt.
Lasi izdevniecības «Žurnāls Santa» ✨ZELTA IZLASI✨


















































































