Rīga +3°C 
Izpildi testuNovērtē rakstu
-
1
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Konsultē Ilze Grāvīte:
- Agronome, Dr. agr.
- Dārzkopības institūta vadošā pētniece.
- Docente Latvijas Lauksaimniecības universitātē.
Pievērs uzmanību potcelmam!
Ja persika stāds noskatīts pavasarī tā jau ir puse no uzvaras ceļā uz gardiem augļiem, jo tieši pavasaris ir persikiem piemērotākais stādīšanas laiks. Rudenī iestādīti, tie var ciest pirmajā ziemā, kamēr vēl nav paspējuši ieaugties.
Lūk, tradicionālākie potcelmi, ko lieto Latvijā, un to būtiskākās īpatnības!
1. Kaukāzu plūmes sēklaudži (augu pasē varētu arī būt rakstīts Prunus cerasifera).
- Labāk augs ūdenscaurlaidīgās, vieglās augsnēs, bet ar pietiekamu mitrumu.
- Laba saderība ar šķirnēm, bet veidos lielu augumu.
- Stāda ar acojuma vietu zem augsnes virskārtas, lai mazinātu sakņu atvašu veidošanos.
2. Mājas plūmes sēklaudži un sakņu atvases (augu pasē varētu arī būt rakstīts Prunus domestica).
- Piemērotas sM (smilšmāla) un mS (mālsmilts) augsnes, kam ir laba ūdens caurlaidība.
- Potējumi (stādi) augs vājāk un veidos mazāka auguma kokus. Nevar izslēgt, ka neveidosies atvases.
3. VVA 1 (plaši lietots potcelms Krievijā un var būt izmantots importētajiem stādiem, augu pasē reizēm minēts arī kā Krymsk-1).
- Mitrumizturīga, bet sausumneizturīga sakņu sistēma, tāpēc sausākā laikā un vieglākās augsnēs jānodrošina laistīšana.
- Samazina koka augumu, var samazināt augļu lielumu, novērojama biežāka koku bojāeja.
- Mūsu apstākļos nepatīk atkušņi – tas nozīmē, ka pilnīgi neder piejūras klimata dārziem.
Ja pērc importa stādus
Ir vēl daži Latvijā netradicionāli potcelmi, kurus lieto citās valstīs, un tie var būt sastopami, ja stādi ir importēti vai pasūtīti interneta veikalos. Tos var atšķirt pēc šādiem nosaukumiem augu pasēs: Prunus insititia (Damsona plūme), Prunus dulcis (mandele), Prunus tomentosa (tūbainais ķirsis), Prunus besseyi (smilšu ķirsis), Prunus salicina (Japānas plūme), Prunus mume (Japānas aprikoze).
Kādas ir šo potcelmu īpašības?
- Jāņem vērā, ka ne visām šķirnēm ar šiem potcelmiem ir vienlīdz laba saderība, un tas samazina ziemcietību. To izteikti var novērot tieši Latvijas apstākļos.
- Vērojumi liecina, ka pirmos piecus gadus aug labi, ja nav bargas ziemas, pēc tam nesaderības dēļ potējumi atlūst – īpaši vējainās vietās.
- Šie potcelmi mazliet samazina koka augumu, tāpēc iespējams, ka šādus stādus sekmīgi varētu audzēt siltumnīcās vai ziemas dārzos.
- Vēl attiecībā uz netradicionālajiem potcelmiem jārēķinās: ja ziemā temperatūra nokrītas līdz mīnus 29−30 grādiem, tad iespējami sala bojājumi ziedpumpuriem, koksnei vai sakņu sistēmai.
Galvenais – atrast īsto vietu
Potcelma veids nebūt nav vienīgais izdošanās faktors persika stāstā. Lai veiksmīgi audzētu persiku mūsu dārzos, lielākais izaicinājums ir atrast piemērotāko vietu koka virszemes daļai un atbilstošāko augsni potcelma sakņu sistēmai. Izklausās sarežģīti? Paskaidrošu, ko tas nozīmē. Persiks, kā jau tu, iespējams, zini, ir siltummīlis un gaismas prasīgs augs, tāpēc tam jāizvēlas vieta, kas atrodas augstāk par apkārtējo apvidu, lai aukstās gaisa masas aizplūst, neskarot auga daļas, īpaši zemākus vainagus un ziedpumpurus.
Persiku nevajadzētu stādīt tur, kur jau ir zināms, ka gaisa cirkulācija būs apgrūtināta. Sakņu atrašanās pārmitrās augsnēs, kur nepiekļūst gaiss, var izraisīt koka nīkuļošanu, tas samazinās ziemcietību, un persiks var pakāpeniski aiziet bojā. Turklāt slīkstoši un saluši koki ar specifisku, rūgstošas mizas aromātu piesaista nevienādo mizgrauzi. Tas ir īpaši bīstami mežu un krūmāju tuvumā. Tāpat persikus nevajadzētu stādīt tur, kur tie būs izteikti pakļauti vakara – dienvidrietumu un rietumu puses – saules stariem.
Kādu augsni kāro persiks?
- Izvēloties piemērotāko augsni, jāpievērš uzmanība, lai zem auglīgās augsnes virskārtas nav izteikti necaurlaidīgu slāņu, kas apgrūtinās nokrišņu ūdeņu aizplūšanu.
- Pēc potcelma prasībām jānodrošina barības vielām bagātas, drenētas augsnes ar caurlaidīgu mehānisko sastāvu – vislabāk vidēji smagas mālsmilts (mS) vai smilšmāla (sM).
- Optimālais pH līmenis – tuvs neitrālam (robežās 5,5–6,7, maksimums 7). Ja tas būs ir virs 7,5, tiks traucēta mikroelementu – dzelzs, mangāna, bora un cinka – uzņemšana, kas var izraisīt augļaizmetņu pārmērīgu nobiri vai pat neaizmešanos.
- Nepiemērotas ir skābas, kūdrainas, purva, tīras smilts vai smagas māla augsnes. Neder arī augsts gruntsūdens.
Obligāti veido!
Nebūtu pareizi atļaut persikam augt savā nodabā. Ja vainagu regulāri neatjaunos, tas strauji novecos. Tas ir īpaši raksturīgi labi ražojošām šķirnēm. Tāpat veidošana svarīga, jo persiks ir gaismu prasošs augs. Augļi, kas attīstījušies labi izgaismotā koka vainagā, ir daudz skaistāki un garšīgāki. Lai tiem saglabātu pietiekamu izmēru, regulāri jākopj un jāretina koka vainags.
Kā to pareizi darīt jauniem kociņiem un tādiem, kas jau kādu laiku auguši?
- Apgriešanu vislabāk veikt pavasarī, kad ir saulains un vējains laiks. Tad griezuma brūces tiek labi dezinficētas un nožāvētas.
- Jaunam stādiņam no izaugušajiem 6–8 dzinumiem pašu augšējo izkniebj, bet 2–3 apakšējos zarus noīsina (atstāj nelielus celmiņus). Tas veicina pārējo zaru labāku attīstību.
- Ražojošam persiku zaram blakus esošo saīsina uz diviem pumpuriem. No tiem vienu dzinumu atstāj augļu ražošanai nākamajā gadā, bet otru atkal apgriež, atstājot divus pumpurus. Viens no tiem būs augļu ražošanai, otrs – apgriezts uz diviem pumpuriem – jaunu augļzaru veidošanai.
- Ja ziemā bijuši nelabvēlīgi apstākļi (spēcīgi sali, ilgstoši atkušņi vai straujas temperatūras svārstības gada pirmajos mēnešos), veidošanu veic tad, kad ir redzams, kuri ir plaukstošie un kuri – salušie pumpuri.
- Veidojot augļzarus īsi pirms ziedēšanas, labi var redzēt zaru galotnes, kur ir tikai ziedpumpuri. Tos nogriežot, samazināsies pārmērīga ziedēšana, iegūsim augstākas kvalitātes augļus, saglabāsim koka ziemcietību.
- Parasti veido no 3–4 galvenajiem zariem, bez centrālā vadzara, tā nodrošinot labu vainaga izgaismojumu visā vainaga zonā. Šāda forma nodrošina arī labāku auga ziemcietību, augstāku ražu un kvalitatīvākus augļus.
- Ja persika vainagu veido tradicionālā koka formā, risks ir lielāks. Apsalstot centrālajam stumbram, augs parasti aiziet bojā. Persikiem nepiemīt tieksme atjaunoties no sakņu atvasēm. Šādi koki veido lielāku augumu, ir grūtāk izgaismojami.
- Katru gadu pavasarī noteikti jāizgriež arī sausi, sala bojāti un slimi zari.
Ņem vērā!
Ja kociņa augšanas vieta būs ar paaugstinātu mitrumu, tas cietīs no sēnīšu slimībām un vairāk apsals ziemās. Viena no raksturīgākajām slimībām, kas satrauc daudzus persiku audzētājus, ir virālā lapu čokurošanās. Tā ir izteiktāka vēsos un drēgnos pavasaros.
No ievas un plūmes – pa gabalu!
Ja tuvumā aug ievas, jāpievērš uzmanība to auglīšiem – ja tie izskatās uzpūsti un deformēti vai krokotām lapām, tas varētu būt bīstami arī persikiem. Ja tuvumā ir plūmes, tad jārēķinās, ka tām ir kopējas slimības (sausplankumainība un koksnes slimības) un kaitēkļi (laputis, tīklērces, ērces).
Var audzēt siltumnīcā
Persikiem ir garš veģetācijas, bet īss fizioloģiskā miera periods. Tāpēc, rudenim agri iestājoties, it īpaši ievestajām šķirnēm, bieži nenobriest jaunie dzinumi – tie ir neizturīgi ziemas salā un ilgstošā, augšanai nepiemērotā laikā. Pavasara pirmajās siltajās, saulainajās dienās pumpuri sāk mosties, bet pēc tam tiek apsaldēti. 2021. gadā šis bija galvenais neražas iemesls, dažos dārzos koki pat aizgāja bojā.
Tāpēc arvien biežāk persikus izvēlas stādīt siltumnīcā! Šiem kociņiem nav nepieciešams saziedēties ar citām šķirnēm, tāpēc tas atvieglo audzēšanu telpā. Tad ir tikai nedaudz jāpastrādā ar otiņu vai putekļu slotiņu ziedēšanas laikā, lai palīdzētu putekšņiem nokļūt uz drīksnas!
Dažas vietas, kur nopirkt stādus
- Stādaudzētavā Rožlejas.
- Stādaudzētavā Heimanis.
- Stādaudzētavā Pīlādži.
- Stādaudzētavā Liepas.
- Stādaudzētavā Dzērves.
