Rīga +3°C 
Izpildi testuNovērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Ja kaķim bail no ciemiņiem, labākajā gadījumā viņš vienkārši paslēpsies kādā klusā, no citu acīm paslēptā stūrītī un tur pārdzīvos nogurdinoši ilgos svētkus. Taču sliktākajā gadījumā dzīvnieks var uzbrukt svešam cilvēkam un traumēt viņu. Iemesli šādai uzvedībai ir vairāki. Pirmkārt, nepietiekama kontaktēšanās ar cilvēkiem agrīnā vecumā un kā sekas – bailes no tiem. Otrkārt, kaķis var uztvert svešu cilvēku klātbūtni kā draudu, dzīvniekam var šķist, ka ciemiņi vēlas viņam atņemt saimnieka mīlestību un uzmanību. Un, treškārt, negatīva pieredze saskarsmē ar ciemiņiem, pietiek jau ar vienu reizi, kad tavi draugi uzvedušies pārāk skaļi vai familiāri.
Protams, pirms svinībām kaķi var vienkārši ielaist brīvā istabā vai arī atstāt viņu klusākajā stūrītī, kurā viņš pats paslēpsies. Taču šādā situācijā tavs mīlulis visu vakaru sēdēs saspringumā. Neviens mīlošs saimnieks nespēs mierīgi atpūsties, zinot, ka viņa kaķītis jūtas slikti. Bet to visu ātri var vērst par labu, tu vēl vari pagūt iemācīt kaķi mierīgi uztvert viesus.
Ja tavs mīlulis izjūt bailes jau mirklī, kad pie durvīm atskan zvans, vajag viņam iemācīt, ka skaņa nav apdraudējums. Lai to izdarītu, pārnākot mājās no darba, pirms durvju atslēgšanas zvani pie durvīm. Nelielās ģimenēs mājinieki parasti ļoti reti zvana pie durvīm, tāpēc mājdzīvnieki asāk reaģē uz šādām skaņām. Svarīgi, lai arī visi pārējie mājinieki to darītu. Pakāpeniski kaķis pieradīs pie tā, ka pēc zvana pie durvīm nekas ļauns nenotiek. Mēdz būt arī tā, ka kaķis atšķir sava saimnieka zvanu no sveša cilvēka zvana. Šādā situācijā vajag palūgt visiem zvanīt pie durvīm tāpat kā tu. Pie savas mājas durvīm mēs visi zvanām daudz pārliecinošāk, ilgāk un dinamiskāk.
Tagad pāriesim pie viesiem. Ja tev ir laiks (un līdz Jaungadam tas vēl ir), vajag atkārtot vienkāršu vingrinājumu vairākas dienas pēc kārtas. Iesēdini kaķi plašā pārvadājamā krātiņā un palūdz kādu no jūsu tuviniekiem vai draugiem, kas nedzīvo tavā mājā, pabūt ciemiņa lomā. Galvenais šajā vingrinājumā – neļaut kaķim aizmukt, kad viesošanās imitācija sākas. Pabrīdini viesus, lai viņi uzvedas klusi un mierīgi un neiet klāt pie krātiņa, kurās atrodas kaķis. Pats apsēdies ar viesiem kaķa redzeslokā, lai viņš redz, ka jūs sarunājaties un nekas ļauns nenotiek. Nākamajā dienā šo inscenējumu var atkārtot. Kad tu pamanīsi, ka kaķis mierīgi reaģē uz zvanu pie durvīm un ciemiņa ierašanos istabā, vari atvērt krātiņu un ļaut viņam no tā izlīst. Taču dzīvniekam jāizlien patstāvīgi. Ja viņš nevēlēsies to darīt, nevajag ar varu vilkt ārā. Pakāpeniski attālumu starp kaķi un viesi var samazināt, piemēram, cilvēks var piesēsties tuvāk. Ar laiku var arī palielināt viesu daudzumu. Rezultātā tavs mīlulis ar katru dienu arvien vairāk pieradīs pie šādas situācijas, un tā viņam vairs nešķitīs apdraudoša.
Ir vēl viens lielisks veids, kā mazināt spiedzi starp kaķi un viesiem. Pabaro mīluli ilgi pirms viesu ierašanās, piemēram, astoņas stundas iepriekš. Kad viņi sāks savākties, kaķis jau būs visai izbadējies. Iedod katram viesim pa kāruma gabaliņam, lai katrs pacienā kaķi. Tas ļaus viņam saprast, ka no cilvēkiem nav jābaidās, tieši otrādi, jo kas gan var stiprināt draudzību ar mājdzīvnieku vairāk nekā barība. Ja nu tomēr tavs kaķis pārāk stipri pārdzīvo, vari izmantot nomierinošos preparātus. Taču zāles ir un paliek zāles, tādēļ pirms tam labāk censties izmantot visas citas alternatīvas. Ja nu nekas nelīdz, pirms medikamentu lietošanas obligāti konsultējies ar savu veterinārārstu un nepērc zāles uz savu galvu.
Ņem vērā! Ja tavs mīlulis izjūt īstu paniku ciemiņu klātbūtnē, līdz Jaungadam palīdzēt viņam tikt galā ar šo problēmu neizdosies. Iemācīt mierīgi uztvert svešus cilvēkus tu varēsi tikai tad, ja dzīvnieks izjūt tikai nenozīmīgu trauksmi un uztraukumu.
Suņu ciešanas svētkos
Kas attiecas uz suņiem, viņu bailīgā vai kautrīgā uzvedība pamanāma uzreiz. Ja suns uzvedas pārāk aktīvi, lec virsū cilvēkiem, īd, meklē uzmanību, ik pa laikam ierejas, siekalojas vai netīšām apčurājas, tas liecina par uztraukumu un nepārliecinātību. Vēl aktīvāka rīcība, tāda kā rūkšana, trīcēšana, astes iežmiegšana starp kājām, bēgšana prom un cenšanās noslēpties liecina par lielām bailēm un, iespējams, arī paniku.
Daudzi uzskata, ka tādas emocijas ciemiņu priekšā izraisījusi negatīva pieredze saskarsmē ar svešiniekiem, taču to var attiecināt vien uz nelielu daļu bailīgo suņu. Lielāka nozīme šādā situācijā ir ģenētiskai nosliecei uz bailēm un nepietiekamai dzīvnieka socializācijai kucēna vecumā. Lai vai kā, nav tik svarīgi zināt iemeslus, lai palīdzētu mīlulim tikt galā ar bailēm.
Ja runa ir par spēcīgām bailēm, nevajag mocīt dzīvnieku, bet vienkārši ievest viņu tukšā istabā un laiku pa laikam apraudzīt, un parādīt, ka viss ir kārtībā. Savukārt, ja tu mani, ka mīlulis tikai nervozē un izjūt trauksmi, var mēģināt palīdzēt viņam bailes pārvarēt. Sākumā vajadzētu saprastu, tieši no kura viesa tavs suns baidās. Mēdz būt tā, ka viņam bailes izraisa ne visi svešie cilvēki, bet tikai, piemēram, bērni vai liela izmēra vīrieši. Ja tu sapratīsi, kas ir baiļu avots, vari palūgt šim cilvēkam vienkārši turēties no suņa atstatus, nerauties glaudīt un nemēģināt iekarot simpātijas ar kārumiem. Skaties, lai cilvēki, kas sunī vieš bailes, šos noteikumus nepārkāptu arī reibumā. Dzīvnieki ļoti jūtīgi reaģē uz iereibušiem cilvēkiem, īpaši jau suņi. Bet iereibuši cilvēki – tieši pretēji – bāžas ar savu draudzību virsū dzīvniekiem, lien bučoties utt. Nav brīnums, ka suns, kurš jau tā ir nobijies, šādā situācija ieķer iereibušajam viesim rokā. Suni tajā nav ko vainot!
Ja nu gadījumā tavs suns baidās pilnīgi no visiem ciemiņiem, vajag dot sunim iespēju būt nošķirtam no visas kompānijas un nekādā gadījumā ar varu nevilkt mīluli ballītes burzmā. Atrodoties noteiktā attālumā, dzīvnieks ar laiku pieradīs pie ciemiņu klātbūtnes mājā un nomierināsies.
Mēdz būt arī tā, ka suns sāk nervozēt tikai kādā noteiktā brīdī, piemēram, tad, kad ciemiņi ienāk mājā. Šādā situācijā vajadzētu novērst dzīvnieka uzmanību. Palūdz kādu no tuviniekiem sagaidīt viesus, bet pats tikmēr nodarbini suni ar komandu atstrādāšanu vai citām nodarbēm, kas sunim iet pie sirds. Tā suns joprojām nervozēs, taču nu jau ievērojami mazāk. Ir vēl viens paņēmiens, kas lieliski darbojas attiecībā uz cilvēkiem, no kuriem tavs suns baidās. Tam gan vajadzīgs laiks. Palūdz šo briesmīgo cilvēku atiet no tevis un suņa desmit metru attālumā un pēc tam tuvoties soli pa solim. Katru reizi, kad baiļu objekts paspers soli, dod sunim kāruma gabaliņu un uzslavē viņu. Darīt to vajag lēnām, tikai tā dzīvnieks iemācīsies uztvert sveša cilvēka tuvošanos pozitīvi. Šāds vingrinājums, atkārtots vairākas reizes, palīdzēs tikai tam sunim, kurš izjūt trauksmi svešu cilvēku klātbūtnē. Ja suņa stāvoklis vairāk atgādina paniku, šis vingrinājums jāizpilda vairākas dienas. Ja būsi pacietīgs un neuzspiedīsi mīlulim kompāniju, kas viņam ir nepatīkama, tici, ka viesības būs svētki arī viņam.
Ja tev ir bailīgs kaķis vai suns un tavā mājā ieplānota ballīte ar daudziem viesiem un alkohola lietošanu, tev jābūt īpaši uzmanīgam. Iereibušiem cilvēkiem (ne tikai ciemiņiem, bet arī saimniekiem) modrība parasti atslābst, un neretas ir situācijas, kad ballītes karstumā viesi sāk staigāt iekšā ārā, runāt pa telefonu un nemaz nemana, ka pa neaizvērtu durvju spraugu izšmauc pārbijies kaķis vai suns. Dzīvnieks pārbīlī nav adekvāts un kontrolējams. Lai cik viņš mājās būtu paklausīgs, panikas stāvoklī vienīgais, ko viņš centīsies darīt, – tikt ātrāk prom no konkrētās situācijas un vietas. Tāpēc ik gadu pēc svētkiem var lasīt sludinājumus par pazudušiem mīluļiem, kas devušies nezināmā virzienā.
