Ko mārtiņrozes spēj izturēt?
- Laukā. Ja pērc krizantēmu turēšanai laukā, izvēlies podiņu, kuram vēl ir daudz pumpuru. Laukā tie izziedēs un priecēs ilgāku laiku – apmēram divus mēnešus. Jau stādot podiņā, dārznieki ir parūpējušies, lai līdz ar augsni tajā būtu iepildīts arī sešu mēnešu ilgas iedarbības mēslojums. Tas ir barojis stādu visu vasaru un turpina to darīt joprojām. Turklāt krizantēmas saņēmušas arī papildmēslojumu, tāpēc laikā, kad jau tikušas līdz ziedēšanai, tās mierīgi var vairs nebarot – ziedēs tik un tā. Turklāt oktobrī, kad vidējā gaisa temperatūra ir no plus 5 līdz 8 grādiem, augi vairs nemaz nespēj uzņemt barības vielas. Pietiek, ja tos kārtīgi aplaista. Augsnei podiņā vienmēr jābūt mitrai.
Turklāt krizantēmas itin labi pacieš arī nelielu salu – līdz pat mīnus 5 grādiem. Kad pirmā aukstā nakts garām, nākamā nereti seko tikai pēc valsts svētkiem, tāpēc laukā ziedošās krizantēmas arī tos spēj sagaidīt. Tomēr var gadīties arī kāda pa īstam auksta nakts, tāpēc labi, ja laukā turētas krizantēmas, tuvojoties īpaši aukstai naktij, iespējams evakuēt uz verandu, priekšnamu, garāžu vai citu mazliet siltāku vietu un pēc tam atkal iznest ārā. Uz terases vai pie namdurvīm smagā keramikas vai cementa podā iestādītas krizantēmas nevarēs apgāzt vējš. - Istabā. Pērkot krizantēmas podu turēšanai istabā, labāk izvēlēties tādu, kam vairāk izplaukušu ziedu un mazāk pumpuru. Telpā tām parasti ir par karstu, par tumšu, gaiss par sausu, un mazie pumpuriņi, kas vēl nerāda ziedlapiņu krāsu, līdz ziedēšanai netiks tik un tā. Istabā, tāpat kā laukā, svarīgākais ir podiņu regulāri un pietiekami laistīt. Labāk to turēt uz palodzes pie loga, nevis uz galda istabas vidū – pie loga tomēr ir gaišāks un vēsāks. Noziedējušos ziediņus ieteicams nolasīt – ne tikai tāpēc, ka nesmuki izskatās, bet arī tādēļ, lai tie lieki nenoēnotu pumpurus, kas bagātīgajā zarojumā patvērušies. Tomēr, lai cik labi par to rūpētos, mārtiņroze istabā ziedēs mazāk un īsāku laiku nekā laukā, kur ir vēsāks, gaiss mitrāks un vairāk dienasgaismas.
Pārziemināt? Nav liegts pamēģināt
- Lai gan šīs jaukās puķes kopumā atzīstamas par viengadīgām, gluži tāpat kā begonijas, puansetijas, lielākā daļa pelargoniju un citas, tomēr neviens nevar liegt mēģināt tās pārziemināt – varbūt arī izdosies. Iespējams, ziedu nebūs tik daudz kā šogad, toties gandarījums milzīgs.
- Augu pēc noziedēšanas, bet pirms nosalšanas apgriež, nogriežot augšējo daļu, kur bija ziedi.
- Ienes un tur verandā vai citā vēsā (ideāli būtu ap plus 5 grādiem), gaišā telpā, laistot tikai tik, lai nesakalst zeme. Ja verandas nav, var turēt pagrabā, taču tad jāgriež gandrīz līdz zemei, lai paliek tikai jaunie, pāris centimetru garie dzinumi, kas jau sākuši veidoties. Zeme tāpat jātur mitra, tomēr jāsargās pārlaistīt, jo pārliekā mitrumā var uzmesties pelējums.
- Martā var pārnest uz siltāku un gaišu vietu, sākt laistīt un mēslot. Kad no zaru padusītēm 5–10 centimetrus pastiepušies jaunie dzinumi, tiem nokniebj galotnes, lai veidojas vēl vairāk sānzaru. Starp citu, šādā veidā – galotņojot – arī dārzniecībās panāk, lai taisni augošo krizantēmu augums būtu zemāks un ziedu vairāk. Savukārt daudzziedu jeb multifloras grupas krizantēmām bagātīgi zarotā un pumpurotā ciņveida forma noteikta jau ģenētiski.
Lasi izdevniecības «Žurnāls Santa» ✨ZELTA IZLASI✨














































































