Rīga +3°C 
Izpildi testu
Novērtē rakstu
-
3
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Raksts no Ievas Mājas arhīva
Krizantēmas ir vieni no vecākajiem kultūraugiem, un pirmās ziņas par tām atrodamas Ķīnas filozofa Konfūcija rakstos, bet Eiropu tās sasniegušas vien 17. gadsimtā. Dzimušas Ķīnā un Japānā, un tur šīs puķes izmanto ne tikai kā dekoratīvus augus, bet arī kulinārijā – gan zupām, gan desertiem.
Krizantēmu ģintī ir 150 sugu. Burtiskā tulkojumā no grieķu valodas krizantēma ir zelta zieds. Bet kāpēc latviski – mārtiņrozes? Vai tiešām rozēm rada? Nē, nav gan. Ir daudz puķu, kam nav pat attālas radniecības ar rozēm, bet kas rožu vārdu tomēr nes: mums taču ir ne tikai mārtiņrozes, bet arī Ķīnas rozes istabā, maijrozītes pavasarī un kāršrozes vasarā.
Citi lasa
Kas vajadzīgs mārtiņrozēm?
- Barība. Lai mārtiņrozes koši ziedētu, tām labi jāpaēd. Pavasarī ēdienkartē jābūt slāpeklim, sparīgākās augšanas laikā – slāpeklim un kālijam, bet tad, kad riešas ziedpumpuri, noderēs arī fosfors. Vislabāk mārtiņrozes piebarot, izmantojot kompleksos minerālmēslus un raugoties, lai tiem ir pietiekami daudz tieši konkrētajā sezonas laikā vajadzīgā barības elementa.
- Īsu dienu, garu nakti. Mārtiņrozes ir savā ziņā neparasts augs: lai domātu par ziedēšanu, tām vajag īsu dienu un garu nakti. Turklāt tumsai un gaismai jābūt arī pareizās proporcijās ar gaisa temperatūru. Kad Latvijas rudens naktis mārtiņrožu ziedēšanai kā radītas, laiks diemžēl kļūst tik vēss, ka ir par aukstu, un vēlākās šķirnes nemaz nepagūst uzziedēt. Bet latvietis nav slinks: auklējas ar puķi kā mazu bērnu – izrok cerus, nes siltumnīcā vai stāda spaiņos un liek verandā.
- Veselību. Lai mārtiņroze neslimotu, tai vajag labus apstākļus. Galvenie noteikumi: lai kājas augot nemirkst slapjumā un stādījums nav sabiezināts. Savukārt stipri sausā laikā puķes vēlams palaistīt. Mārtiņrozes būs veselīgākas, ja vējš tās labi izvēdinās. Tādēļ visas apakšējās bojātās lapas vēlams laikus nolasīt. Ja stādījums biezs un laiks mitrs, mārtiņrozes var saslimt ar miltrasu vai pelēko puvi. Bet daudz negantāka kaite par šīm ir krizantēmu baltā rūsa. Ja stādam uz lapām redzi mazus, baltus plankumiņus, kas vēlāk iegrimst un lapu apakšā izveido rožainus spilventiņus – nestādi šādu augu dārzā!
- Galotņošana. Lai mārtiņroze iegūst formīgāku figūru, to ieteicams galotņot – divreiz saīsināt jaunos dzinumus: pirmoreiz, kad tiev ir 10–15 centimetru gari, otrreiz – kad 20 centimetru.
Pieredzes stāsti
Pustūkstotis mārtiņrožu stādu
Dace Kokoreviča, mārtiņrožu audzētāja Balvu pusē
- Stādus esmu iegādājusies gan tirgos, gan Nacionālajā Botāniskajā dārzā, gan no ārzemju katalogiem. Pērkot stādu, jānoskaidro, kādi augšanas apstākļi vajadzīgi konkrētajai krizantēmai un vai tu tos varēsi nodrošināt. Ir šķirnes, kas pārziemos ārā, ir šķirnes, kam pietiks ar siltumnīcu, bet ir arī tādas, kas pa ziemu noteikti jānes telpā. Tas arī ir viens no galvenajiem nosacījumiem šķirnes izvēlei: kādi tev ir apstākļi tās pārziemināšanai.
- Ideālie ziemošanas apstākļi krizantēmām ir plus divi grādi – pagrabs vai neapkurināma telpa, bet tādu atrast ne visiem izdodas. Ja krizantēmai ir par siltu, tā sāk augt, dzīt asnus, bet tie sāk arī nīkuļot, jo labai augšanai ir par vēsu un tumšu.
- Izturīgāko šķirņu stādiem var droši ļaut noziedēt ārā – tām sals neskādē. Stādus, kam pārziemošanai vajag siltumnīcu, izroku jau laikus – pirms nakts salnām, lai siltumnīcā tās zied ilgi un skaisti. Pārstādot mārtiņrozes no lauka siltumnīcā, jācenšas tās iestādīt tieši tikpat dziļi, kā augušas pirms tam, citādi tām jaunajā vietā būs grūti iedzīvoties.
- Gan ārā, gan siltumnīcā augošos stādus uz ziemu piesedzu. Ārā ziemojošās šķirnes – ar egļu zariem divās trīs kārtās, savukārt jutīgākajām siltumnīcas šķirnēm papildus zariem uzklāju arī agrotīklu. Egļu zari ir labs materiāls piesegšanai arī tādēļ, ka tie neļauj ap stādiem rosīties pelēm. Ar stādījumu segšanu nevajag steigties – skujas un agrotīklu jāsāk meklēt tad, kad zeme jau piesalst un uz augsnes veidojas sasaluma garoziņa. Ja mārtiņrozes piesedz par agru, tās var sākt augt, un vēlāk dzinumi nosals. Diemžēl bargās kailsala ziemās var izsalt pat tās krizantēmas, kas gadu gadiem dārzā veiksmīgi pārziemojušas.
- Pavasarī nevajag steigties segumu noņemt. Ir ļoti svarīgi pavasarī siltumnīcu pamatīgi vēdināt, lai saule to dienās pārlieku nesasilda. Pārāk siltas dienas un aukstas naktis, respektīvi, krasa temperatūras maiņa, augiem nepatiks.
- Pavasarī, kad krizantēmas sāk augt, tās noteikti jāgalotņo, jo tad veidosies vairāk dzinumu un līdz ar to arī ziedu. Galotņošanas laikā mārtiņrozes var viegli pavairot: ļauj mātesauga dzinumiem izaugt līdz 15 cm garumam, tad 5 cm nogriež un sprauž kastītē, ko pārsedz ar plēvi vai stiklu. Lai apskaņojas, un stāds būs gatavs! Ja kāds rudens pusē uzdāvina skaistu krizantēmas ziedu pušķi, un gribi šādu šķirni ieviest arī sev, rudenī spraudeņus gan nav vērts griezt, jo telpā mārtiņrozi līdz pavasarim izaudzēt neizdosies.
- Lielākā krizantēmu audzētāju kļūda – pārāk sabiezināts stādījums. Mārtiņrozes labāk aug un zied, ja pavasarī cerus bez žēlošanas sadala. Kad pavasarī no siltumnīcas vai pagraba iznes pārzieminātos mārtiņrožu stādījumus, nevajag visu lielo ceru iestādīt atpakaļ tādu pašu, kā tas rudenī ieziemots. Ceri jāsadala tik sīki, lai katrā paliek ne vairāk kā divi asni. Arī mārtiņrozes, kas ziemo ārā, pavasarī vajag sadalīt. Ja mārtiņrozes saaug kā liels, biezs mežs, tās savu dekorativitāti zaudē.
- Lielākā daļa krizantēmu priecājas, ja tām sagādā balstu, piemēram, sētiņu, lai ziedkātiņi neliecas un nelūst.
- Mārtiņrožu ziedu krāsu ietekmē gan barības vielas augsnē, gan gaisa temperatūra. Esmu novērojusi: ja baltiem ziediem ir par aukstu, tie kļūst pelēcīgi, savukārt krāsainie ziedi vēsumā iegūst spilgtāku toni. Un otrādi – siltākā vietā baltās mārtiņrozes kļūst koši baltas, savukārt krāsainās zaudē spilgtumu.
Pašai sava krizantēmu bumba
Konsultē Sarmīte Gitendorfa
Nav tādas mārtiņrozes, kuru pavasarī iestādīsi, aizmirsīsi, atnāksi rudenī, un – ta-dam! – tevi sagaidīs krāšņa un precīza ziedu bumba. Nekā! Vispirms – vajadzīga piemērotas šķirnes krizantēma. Iespējams, mārtiņrozi kā bumbu izdosies iegūt arī no kādas vecās labās dārza šķirnes, bet tad jāizvēlas šķirne, kam ir mazāks augums. Tomēr daudz drošāk ir izvēlēties krizantēmu no daudzziedu (multiflora) šķirņu grupas. Šo šķirņu jaunstādus lielie Latvijas puķu audzētāji pavasaros iepērk no ārzemēm, un no tiem līdz rudenim izaudzē skaistās mārtiņrožu bumbas. «Latvietim ļoti patīk visu saglabāt nākotnei. Kamēr citur pasaulē daudzziedu krizantēmas podos cilvēki ik gadu pērk no jauna, papriecājas un izmet, latvieši tomēr tās grib saglabāt. Vienmēr saku, ka vajag rūpīgi padomāt, vai tiešām to vajag, jo krizantēma prasa daudz darba – tā neaug pati no sevis. Ja grib iegūt skaistu ziedu bumbu, to nevar kopt šā tā, darbu tā prasa jau no agra pavasara,» saka talseniece Sarmīte Gitendorfa, kura ar mārtiņrožu audzēšanu nodarbojas vairāk nekā 10 gadu.
Ja nu tomēr iegādāto ziedu bumbu gribi izaudzēt arī nākamgad, Sarmīte iesaka darīt tā:
- Izvēlieties Latvijā izaudzētās mārtiņrožu bumbas un izvaicā pārdevēju, kā tās kopt, jo kopšana atkarīga arī no tā, cik agra vai vēla ir šķirne. Svarīgi arī noskaidrot, vai audzētājs ir lietojis speciālus ķīmiskus līdzekļus, lai samazinātu puķes augumu. Ja tas darīts, nākamgad puķe tiešām izaugs daudz lielāka.
- Ļauj puķei noziedēt un tad visus dzinumus nogriez, virs saknēm atstājot 1/3 kātu. Glabā vēsā vietā vai, ja šķirne to ļauj, siltumnīcā, bet pods noteikti jāierok zemē un jāpiesedz. Jāpieskata, lai stāds nav pavisam sauss, bet arī pārlaistīt nevajag.
- Pavasarī, kad stādu modina, to nedrīkst nolikt uzreiz saulainā vietā, citādi dzinumi apdegs. Puķe ir bagātīgi un regulāri jāmēslo, diemžēl dārzkopji to arvien piemirst.
- Dažkārt pircēji sūdzas: jā, es no jums nopirku tik skaistu ziedu bumbu, bet man izauga gara maikste. Visticamāk, tas tādēļ, ka puķe netika galotņota. Tas noteikti jāizdara! No viena gara dzinuma nekad nevar izdoties ziedu bumba!
- Un nu – pats svarīgākais un sarežģītākais. Visskaistākās ziedu bumbas veido vēlo šķirņu krizantēmas. Bet tās Latvijas rudenī neuzziedēs pat siltumnīcā, kur nu vēl dārzā. Lai panāktu, ka mārtiņroze tomēr uzzied, lielie puķu audzētāji tām mākslīgi rada agrāku rudeni, augus noēnojot – noteiktā laikā vakarā puķes apsedz un nākamajā dienā atsedz, lai tām ir daudz garāka nakts, nekā tā ir patiesībā.
